Visi aizgāja, viņi palika: kā Rietumu uzņēmumi turpina pelnīt miljardus Krievijā (6)

Drīz pēc kara sākuma Ukrainā lielākās ārvalstu kompānijas paziņoja par aiziešanu no Krievijas. Tomēr vēlāk izrādījās – aiziet nemaz tik viegli nav. Vieni aizkavējās Krievijā, gaidot pircējus, bet citi vienkārši izlēma, ka strādās tā, it kā nekas nebūtu noticis. Tā rezultātā “nedraudzīgais” bizness, kas turpina darbu Krievijā, peļņu palielināja pusotru reizi – līdz 1,1 triljonam rubļu.

Liela peļņa kara laikā

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ārvalstu kompānijas viena pēc otras paziņoja par biznesa slēgšanu Krievijā. No šādu paziņojumu apjoma varēja šķist, ka Rietumu bizness Krievijā būs pagātne.

Tomēr pusotru gadu vēlāk var secināt, ka tā pat ne tuvu nav taisnība – no valsts aizgājusi vien daļa ārvalstu kompāniju. Pēc Kijivas Ekonomikas skolas aprēķniem, vien 7% Rietumu kompāniju, kas agrāk strādāja Krievijā, pilnībā pametušas Krieviju. Vēl 10% apturējušas operācijas Krievijā, paturot iespēju darbību atjaunot, 41% uzņēmumu turpina darbu iepriekšējā rezīmā, bet trešā daļa uzņēmumu ir apturējuši daļu uzņēmējdarbības vai pilnībā apturējuši jaunas investīcijas. Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, līdz šī gada martam savu biznesu pārdevuši ap 200 ārvalstu investoru.

Izpētot Krievijā reģistrēto ārvalstu kompāniju finanšu atskaites, “Novaya Gazeta Europa” sastādīja 100 lielākās Rietumu kompānijas, kuras guvušas lielāko peļņu no biznesa Krievijā. Sarakstā iekļuvušas tikai kompānijas no “nedraudzīgajām valstīm”, kas nav pārdevušas savus aktīvus valstī.

Laikraksta analīze atklāja, ka lielākās Rietumvalstu kompānijas 2022. gadā palielināja savus ieņēmumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. 68 kompānijām no 100 lielākajām peļņa palielinājusies. Summā 100 lielākie Rietumu uzņēmumi Krievijā nopelnījuši par 54% vairāk nekā gadu iepriekš – 1,1 triljonu rubļu.

Uzņēmumi, kuri pieaudzējuši peļņu visvairāk, maksās “ārkārtas nodokli” Krievijas budžetā, kas jāmaksā par peļņas pieaugumu. Repektīvi, nodoklis jāmaksā no 700 miljardiem rubļu, un tādējādi Krievijas Finanšu ministrija cer iekasēt 300 miljardus rubļu (3,37 miljardus eiro).

Turklāt jāņem vērā, ka Rietumu kompānijas pērn Krievijas budžetā nodokļos iemaksāja 288 miljardus rubļu, kas ir aptuveni 1% no kopējiem federālā budžeta ienākumiem. Visvairāk maksājušas kompānijas no Francijas (55 miljardi rubļu / 619 miljoni eiro), Lielbritānijas (47 miljardi rubļu / 528,9 miljoni eiro) un ASV (40 miljardi rubļu / 450 miljoni eiro).

Kompānijas “Total”, BP un “Raiffeisen” samaksāja pusi no ārvalstu uzņēmumu peļņas nodokļiem 2022. gadā – 144 miljardus rubļu.

Kurš nopelnīja visvairāk?

Tīrās peļņas līderi ir kompānijas no enerģētikas un banku sektoriem, dažādu tabakas izstrādājumu un pārtikas produktu ražotāji. Visvairāk Krievijā nopelnījis Francijas uzņēmums “Total”, kas dubultojis savu tīro peļņu līdz 269 miljardiem rubļu (3,02 miljardiem eiro).

“Total” gan pārdeva daļas savos Krievijas projektos, kā arī atteicās no naftas līgumiem, tomēr pilnībā no Krievijas nav aizgājusi. Uzņēmumam joprojām pieder 19,4% akciju sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotājā “Novatek”, kā arī vairākos citos LNG projektos Krievijā. Uzņēmums paziņojis, ka šīs akcijas uzņēmumam liedz pārdot Eiropas Sankcijas un Krievijas likumi.

“Atteikšanās no šīm daļām padarītu bagātus Krievijas investorus, kas ir pretrunā sankcijām,” teikts šī gada martā izplatītajā paziņojumā.

Kompānijas ģenerāldirektors Patriks Pujanē pērn sacīja, ka “Total” turpinās darboties Krievijā, lai nodrošinātu Eiropai energoresursus pēc “Eiropas valdību pieprasījuma”.

Vēl viens līderis ir “Raiffeisen Bank”, kas savu peļņu audzējis 3,7 reizes – līdz 141 miljardam rubļu (1,58 miljardiem eiro). Tas ir otrais labākais rezultāts Krievijas banku sektorā, piekāpjoties vien “Sber”. Austrijas banka nopelnījusi, jo Krievijas bankas tika atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Pēc “Reuters” datiem, 2023. gada martā Eiropas Centrālā banka pēc ASV pieprasījuma aicināja “Raiffeisen Bank” izstrādāt plānu, kā samazināt darbības apjomu Krievijā. Austrijas ierēdņi šo aicinājumu uzskatīja par nepamatotu iejaukšanos bankas lietās, jo “daudzas valstis turpina ar Krieviju veikt tirdzniecību, līdz ar to – Krievijā ir vajadzīgas atbilstošas finanšu iestādes”. Vēlāk bankas vadība gan paziņoja, ka “pārskatīs savas daļas Krievijas biznesā”.

Pārtikas produktu jomā līderis ir amerikāņu “PepsiCo”. Tās tīrā peļņa pieauga četras reizes – līdz 45 miljardiem rubļu (506 miljoniem eiro). Pērn pavasarī Krievijā gan tika apturēta “Pepsi”, “Mirinda” un “7Up” dzērienu ražošana, taču piena produkti un preces bērniem gan joprojām tiek ražotas Krievijā. Turklāt – šovasar uzņēmums Krievijā laiž klajā jaunus dzērienus “Evervess” un “Frustyle”.

“Coca-Cola” izvēlējās pārdēvēt savu biznesu, taču – tas lielus rezultātus nedeva – peļņa pieaugusi par 3%. Kamēr patērētāji strīdējās, vai jaunie dzērieni ir līdzīgi vecajiem, gāzēto dzērienu tirgū ielauzās Vācijas “Heineken”, kas Krievijā sāka tirgot savu kolas analogu. Kopumā Vācijas alus darītavai Krievijā peļņa pērn pieaugusi 2,8 reizes. Tajā pašā laikā Krievijas veikalos joprojām nopērkami oriģinālie “Coca-Cola” un “Pepsi” dzērieni, kas importēti no dažādu valstu starpnieku kompānijām.

Straujais peļņas pieaugums ikdienas patēriņa preču jomā saistāms ar to, ka daudzas Rietumvalstu kompānijas joprojām turpina darboties Krievijā, lai arī ir samazināts darbības apjoms. Viens no piemēriem ir kompānija “Mondelez” (zīmoli “Milka”, “Oreo”), kas samazināja darbības apjomu Krievijā, taču tāpat peļņas pieaugums Krievijā palielinājās četras reizes.

No lielākajām tabakas kompānijām Krieviju pametusi vien Lielbritānijas “Imperial Brands”. Pārējie konkurenti turpinājuši kāpināt tīro peļņu – “Japan Tobacco” – pusotru reizi, “British American Tobacco” – par 81%. Tajā pašā laikā Krievijas patērētājiem pieaugusi interese par Eiropas ražojuma cigaretēm – vācu cigarešu piegādes šī pirmajā ceturksnī bijušas par divām reizēm apjomīgākas nekā pērn šajā laikā.

Kredīti militārpersonām

Vairāku Rietumvalstu kompāniju gatavība turpināt biznesu Krievijā kara laikā izsauc lielu starptautiskās sabiedrības kritiku – Ukrainā, piemēram, tās kompānijas, kas turpina darbu Krievijā, tiek iekļautas “kara sponsoru” sarakstā, jo tās “nodrošina valsts un privāto sektoru ar kritiskās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, kā arī papildina Krievijas budžetu”.

Tā, piemēram, “Raiffeisen Bank” tiek apsūdzēta tajā, ka banka faktiski atzīst tā dēvētās Doneckas un Luhanskas “tautas republikas”, sniedz izdevīgus kreditēšanas piedāvājumus Krievijas militārpersonām un spēlē līdzi Krievijas propagandai. Banka skaidro, ka tā “tikai pildījusi Krievijas likumus, kas attiecas uz īpašās militārās operācijas dalībnieku kredītbrīvdienām”.

Rietumvalstu kompānijām bieži tiek pārmests, ka tās izmanto humanitārus iemeslus kā aizbildinājumu tam, ka tās nevar pārtraukt darbu Krievijā. Piemēram, “Morgan Rating Agency” dibinātājs Marks Diksons intervijā “The Wall Street Journal” pauda lielu sašutumu par to, ka “PepsiCo” ražo čipsus Krievijā.

“Ja čipsi ir vitāli svarīgs un nepieciešams produkts, tad kāds pārtikas produkts tāds nav?” pauda Diksons.

Kurš uztur kompānijas Krievijā?

Ārvalstu kompānijas nevar pārdot savu biznesu vai daļas Krievijas kompānijās bez valdības kontrolētās ārvalstu investīciju komisijas atļaujas. 2022. gadā finanšu ministrs Antons Siluanovs atzina, ka ierēdņi no ārvalstu biznesa pieprasa vismaz 50% lielu atlaidi biznesa pārdošanai.

Vēlāk prasības tika padarītas stingrākas – pārdodot savu biznesu, Rietumvalstu kompānijām bija ne tikai jādod pircējam 50% atlaide, bet arī jāizvēlas – vai nu veikt “brīvprātīgu” iemaksu valsts kasē 10% apmērā no darījuma summas, vai arī papildus maksāt noteiktu summu pircējam vairāku gadu garumā. Turklāt – “brīvprātības” principu no gada sākuma nomainīja obligāta prasība veikt iemaksas valsts kasē.

Līdz ar to Krievijas valdība ārvalstu biznesam atstāja divus pārdošanas variantus. Ja biznesa daļa tiek pārdota ar atlaidi, kas zemāka par 90%, kompānijai nepieciešams “brīvprātīgi maksāt” 5% nodevu no darījuma summas. Ja atlaide ir virs 90%, tad “brīvprātīgā” iemaksa ir 10%.

Otrais variants paredz, ka uzņēmums visus savus aktīvus bez maksas atstāj Krievijai un no valsts aiziet ar tukšām rokām.

“Mēs radām tādus apstākļus, lai uzņēmumi ar ārvalstu dalību šeit turpinātu strādāt. Lai aiziešana no Krievijas būtu ļoti neizdevīga,” teica Siluanovs.

Uzņēmumi, kuri īsi pēc kara sākuma paziņoja par aiziešanu no Krievijas, pārsteidzās ar šādiem paziņojumiem, jo realitātē daudzi uzņēmumi pat neapsvēra tādu domu. Taču tagad, lai aizietu no Krievijas, jārēķinās ar ļoti neizdevīgiem nosacījumiem.

Pēc Krievijas portāla “Elektroniskais budžets” datiem, 27. maijā ārvalstu kompānijas Krievijas budžeta “brīvprātīgi” bija iemaksājušas 33 miljardus rubļu (371,5 miljonus eiro). Kopējais 100 lielāko Rietumu kompāniju aktīvu apjoms Krievijā ir vairāk nekā pieci triljoni rubļu (56,2 miljardi eiro). Ja šīs kompānijas pēkšņi izlemtu pamest Krieviju, tad “brīvprātīgo” iemaksu apjoms būtu līdz pat 500 miljardiem rubļu (5,6 miljardiem eiro).

Uzņēmumi, kuri ir gatavi samierināties ar zaudējumiem un aiziet no Krievijas, ir spiesti gaidīt, kad šos darījumus apstiprinās Krievijas valdības komisija. Šeit jau izveidojusies rinda, kurā gaida vairāk nekā 3000 ārvalstu kompānijas. Turklāt – katra aiziešanas gadījuma iemesla izskatīšanas termiņš nav noteikts, un valdības komisija var arī izdomāt iemeslus, kādēļ noraidīt Rietumvalstu kompānijas vēlmi pamest valsti.

“Komisija pulcējas trīs reizes mēnesī un vienas sēdes laikā izskata ne vairāk kā septiņus pieteikumus,” Financial Times sacīja avots.

“Putins faktiski izgudrojis jaunu īpašuma atņemšanas metodi. Kad šāda veida notikumi risinājās Venecuēlā vai Āfrikas valstīs, tas tika saistīts ar pilnīgu nacionalizāciju. Dabiski, ka Rietumu kompānijas gāja uz tiesām un uzvarēja prasībās pret valdībām. Putins ir izgudrojis ļoti viltīgu shēmu. Valsts radījusi apstākļus, lai uzņēmumi paši būtu spiesti savu biznesu atdot par vienu rubli teju katram garāmgājējam,” sacīja ekonomists Vladislavs Inozemcevs.