Dažkārt notiek situācijas, pārpratumi vai strīdi saistībā ar kaimiņa īpašumā esošā ceļa šķērsošanu. Šādās situācijās tiek pieņemts ceļa servitūts. Sazinājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi un padomnieci lauku attīstības jautājumos Sniedzi Sproģi, kura paskaidroja detalizētāk, kas ir ceļa servitūts.
Video: Seminārs - "Ceļu servitūti"
Juridiskais skaidrojums nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.
Praktiski tas nozīmē iespēju nokļūt pa ceļu uz savu īpašumu, ja jāšķērso kaimiņa zeme. Lai to izdarītu, nepieciešams izveidot ceļa servitūtu, kas attiecīgajām pusēm nosaka tiesības.
Tas nozīmē, ka servitūta īstenošanai ir vajadzīgi divi nekustamie īpašumi. Viens ir kalpojošais, bet otrs valdošais. Valdošās puses gadījumā īpašums ar zemesgrāmatā nostiprinātu ceļa servitūtu nodrošina tiesības likumīgi šķērsot kaimiņa zemi, savukārt kalpojošajā situācijā īpašums ar zemesgrāmatā nostiprinātu ceļa servitūtu dod kaimiņam tiesības braukt pa otra kaimiņa zemi.
Likumā noteiks, ka kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus – viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets.
Zemes ierīcības projektu izstrādā attiecībā uz to vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļu, kas ietverta zemes ierīcības projektā, kur normatīvie akti vai vietējās pašvaldības domes lēmumi neparedz detālplānojuma izstrādi.
Sadalot kopīpašumā esošu zemes vienību, nav pieļaujama starpgabalu veidošana.
Zemes ierīcības projektu un tā grozījumus izstrādā, ievērojot:
Atbildot uz jautājumu par samaksu, Sproģe skaidro: "Likums neaizliedz saņemt maksu par servitūta lietošanu. Zemes īpašniekam par zemesgrāmatā ierakstīto servitūta platumu un garumu zemes nodoklis ir 0.
Tādos gadījumos var par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, platāka ceļa izveidi pieprasīt samaksu vai norunāt, ka abas puses piedalās ceļa uzturēšanā vai grāvja tīrīšanā."
Servitūta īpašniekam nav tiesību ierobežot saimniecisko darbību tam, kas ir aiz šī īpašuma.
Saskaņā ar Civillikumu servitūti tiek iedalīti reālservitūtos un personālservitūtos.
Reālservitūts apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, bet personālservitūts – par labu kādai personai.
Reālservitūti tiek iedalīti lauku servitūtos un ēku servitūtos. Ēku un lauku servitūtu dažādībai nav ierobežojumu.
Ceļa servitūts ir tikai viens no lauku servitūtu veidiem.
Sproģe stāsta: "Divi cilvēki novienojas, ka tas tiks darīts, un slēdz līgumu. Pašvaldība lēmumā ieraksta valdošo un kalpojošo īpašumu. Tad servitūtu ieraksta zemesgrāmatā. Tad šo tiesību var izmantot pilnā mērā.
Otrkārt, var vērsties tiesā un noskaidrot, kā pārvietoties pa šo zemesgabalu. Tas, kurš lieto šo ceļu, tam arī jāpalīdz uzturēt šo ceļu, vai abi kopā uzlabo ceļa stāvokli un vienojas savā starpā."
Saistībā ar mežiem ir cita situācija, jo drīkst braukt pa ceļiem un dabiskajām brauktuvēm. Tas ir arī nostiprināts Meža likumā.
Kā norāda Sproģe, zemesgrāmatā var tikt izdarīta arī atzīme par ceļa servitūtu. Taču tā ir informācija par pagaidu stāvokli, kas nozīmē pārejas posmu, kas var novest vai nenovest līdz servitūta tiesību nodibināšanai.
Viens piemērs ir tāds, ka pērk meža gabalus un nezina, kā tur piekļūt. Tāpat piemērs, ka dala zemesgabalus un neievēro to, ka zemesgabals jādala tā, ka jebkurš tur var piekļūt. Treškārt, zemesgrāmatā ir ierakstīta piezīme "ceļa servitūts". Ja ir piezīmes veidā, tad tam nav nekādas nozīmes.
Zemes reformas laikā pašvaldības noteica servitūtus atzīmes veidā. Šāds pašvaldības lēmums un atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.
Īpašnieks, kam pieder zeme, var dzēst. Likumīgs ir tikai līgums, ieraksts zemesgrāmatā vai arī tiesas spriedums. Protams, arī mantojuma rezultātā, kas arī ir atrunāts zemesgrāmatā.
Sniedze Sproģe skaidro, ka visbiežāk strīdas par ceļa uzturēšanu un izmantošanu. "Tas, kas ceļu izmanto un nevar izbraukt, sāk braukt blakus. Nedrīkst taisīt platāku kā vienojušies. Jāremontē tas ceļš. Tas, kas brauc pāri ceļam, vēlas šantažēt kaimiņu.
Ja ir iebraukts ceļš cauri mājas pagalmam, tad tās ir nepatīkamas situācijas, jo tas ir apgrūtinoši. Bet, ja situācija ir tāda, kāda tā ir, cilvēkiem tāpat jātiek no vienas vietas uz otru," norāda Sproģe.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)