Sīva cīņa: Čehija otrajā vēlēšanu kārtā izraugās prezidentu

Kampaņā pirms vēlēšanu otrās kārtas par galveno jautājumu kļuvis Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, Babišam cenšoties vēlētājiem iegalvot, ka viņa sāncensis varētu tajā ieraut arī Čehiju.

Tomēr saskaņā ar pēdējām aptaujām, kuru rezultāti tika publicēti pirmdien pirms klusuma perioda iestāšanās, populistiskās partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) līderis ievērojami atpaliek no Pavela, kuram izdevies piesaistīt vēlētājus, kas pirmajā kārtā atbalstīja kandidātus, kam no cīņas nācies izstāties.

"Izšķiroša būs [vēlētāju] aktivitāte. Jautājums ir, vai Babišam izdosies demobilizēt daļu Pavela vēlētāju," sarunā ar aģentūru AFP norāda Masarika Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Oto Eibls.

"Patiesībā tas nešķiet ticami, jo Babišs polarizē sabiedrību un daudzi ļaudis grib viņu apturēt."

Otrās kārtas uzvarētājs nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu.

Lai gan Čehijas prezidentam pamatā uzticētas vien ceremoniālas funkcijas, tā pilnvarās ir nominēt valdības locekļus, kā arī iecelt nacionālās bankas prezidentu un konstitucionālās tiesas tiesnešus. Prezidents skaitās arī armijas virspavēlnieks.

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 13. un 14.janvārī, Pavels saņēma 35,34% balsu, bet par Babišu balsoja 35,04% vēlētāju.

Tomēr pirms otrās kārtas atbalsts Pavelam ievērojami pieaudzis, un par viņu saskaņā ar aptaujām grasās balsot 58 līdz 59% čehu, kamēr Babišam priekšroku devuši tikai 41 līdz 42% respondentu.

68 gadus vecais agrorūpnieciskā kompleksa īpašnieks un mediju magnāts Babišs saskaņā ar žurnāla "Forbes" datiem ir piektā bagātākā persona Čehijā.

Laikā no 2017. līdz 2021.gadam viņš ieņēma premjerministra amatu, lai gan ANO līderim pastāvīgi nācās atvairīt apsūdzības par atrašanos interešu konflikta situācijā.

Savukārt 61 gadu vecais Pavels ir profesionāls karavīrs, kas savulaik ieņēmis Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieka amatu, bet pēc tam bijis NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.

Pavels, neatkarīgais kandidāts, kuram atbalstu paudusi valdošā centriski labējā koalīcija, demonstrējis nepārprotamu prorietumniecisku nostāju un atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Tikmēr Babišs cenšas vēlētājiem iegalvot, ka Pavels ir drauds mieram, bet sevi pasniegt kā kandidātu, kas čehus pasargās no kara. Viņa kampaņas plakāti vēta: "Es neieraušu Čehiju karā" un "Esmu diplomāts, nevis karavīrs".

Babišam, kurš vada lielāko apozīcijas partiju, atbalstu izteicis līdzšinējais prezidents Zemans. Viņu atbalsta arī komunisti, kas joprojām ietur prokrievisku kursu.

Televīzijas debašu laikā svētdienas vakarā Babišs paziņoja, ka nesūtītu čehu karavīrus palīgā Baltijas valstīm vai Polijai, ja krievi tām uzbruktu.

Viņa izteikumi izsauca tādu sašutuma vētru, ka jau pirmdien Babišam nācās taisnoties, mēģinot atteikties no saviem vārdiem.

Pavels norādījis, ka viņa konkurents, "iespējams, dzīvo citā pasaule", un Babiša ieceri kopīgi ar Krieviju organizēt Prāgā "miera samitu" nosaucis par bezjēdzību.

Tikmēr eksperti norāda, ka Babiša izteikumi nav uztverami nopietni.

"Jūs patiesībā pirms vēlēšanām nevarat Babišam ticēt, jo viņš maina savus uzskatus," atzīst Eibls.

Savukārt neatkarīgais politikas analītiķis Jans Kubāčeks pauž pārliecību, ka Čehijas ārpolitika pēc vēlēšanām nemainīsies neatkarīgi no tā, kurš būs uzvarētājs.

"Čehijas Republika paliks prorietumnieciska. Tā saglabās savas stratēģiskās attiecības ar ES un NATO, tā paliks Ukrainas pusē," sarunā ar AFP uzsvēris Kubāčeks.

Balsošana vēlēšanu otrajā kārtā turpināsies līdz sestdienas pēcpusdienai. Balsošanas rezultāti būs zināmi jau sestdien, stundu vai divas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas plkst.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika).