Trešdien, 19. janvārī, valdību veidojošie politiskie spēki - "Jaunā Vienotība" , "Nacionālā apvienība", "Attīstībai/Par!", un "Jaunā konservatīvā partija" - ir konceptuāli vienojušies par plašu atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām, ziņu mediju "Apollo.lv" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Īstermiņa atbalsts:
Vidēja termiņa atbalsts:
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh) robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.
"Atbalstu mēs kompensēsim centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski no šī uzņēmuma, kas viņam nodrošina siltumu," sacīja ministrs.
Savukārt dabasgāzei par "ekstremālo" slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021. gada otrajā pusē.
"Janvārī, ja valsts nebūtu iesaistījusies, cenu kāpums gāzes apkures lietotājiem būtu ļoti, ļoti straujš, sākot no 53% līdz 90%. Būtu mājsaimniecības, kur cenas gandrīz divkāršotos. Ar šo atbalsta slieksni 34 eiro par MWh tiks saglabāti iepriekšējie rēķini, kādi bija spēkā no jūlija līdz decembrim 2021. gadā," skaidroja Vitenbergs.
Atbalstu pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai varēs saņemt aptuveni 553 000 cilvēku
Lai mazinātu mājsaimniecību izdevumus par energoresursiem, koalīcijas sadarbības sanāksmē atbalstīts priekšlikums piešķirt 80 eiro kompensējošu atbalsta maksājumu par laika periodu no janvāra līdz aprīlim, proti, četras reizes 20 eiro apmērā Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, kuri saņem kādu no vairākiem valsts atbalstiem.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) aģentūrai LETA skaidro, ka seniori, apgādnieku zaudējušas personas un personas ar invaliditāti, it īpaši tās personas ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, saistībā ar straujo energoresursu cenu kāpumu šobrīd nonākušas sarežģītā situācijā un saskaras nespēju veikt visus obligātos maksājumus un apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības. Eglītis akcentē, ka valsts pienākums, savu iespēju robežās, ir nodrošināt atbalstu šajā situācijā.
Šāds atbalsts pienāksies personām, kuras saņem vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju, speciālo valsts pensiju, kā arī izdienas pensiju gadījumā, ja persona ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet tai nav piešķirta vecuma pensija, vai arī izdienas pensiju gadījumā, ja persona kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte.
Tāpat atbalsts tiks piešķirts atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Atbalstu sniegs arī personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss un kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurām ir noteikta invaliditāte, un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Atbalsts arī pienāksies personām, kurām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Provizoriski šādu atbalstu saņems aptuveni 553 000 cilvēku, un tam nepieciešami 44 miljoni eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksu varot sākt ne ātrāk kā martā.
Plānots, ka kompensējošo atbalstu izmaksās arī Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests šo iestāžu administrētajiem izdienas pensijas saņēmējiem, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte.
Priekšlikumi nosaka kompensējoša atbalsta maksājuma izmaksu kā vienreizēju maksājumu martā, kompensējot janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnešus, un nesadalot tā izmaksu vairākos maksājamos.
Vitenbergs apmierināts ar koalīcijas panākto vienošanos par atbalsta paketi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ir apmierināts ar koalīcijas panākto vienošanos par atbalsta paketi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Viņš pauda, ka ir priecīgs, ka ir izdevies pārliecināt partnerus koalīcijā par to, ka esošie atbalsta rīki šajā situācijā nav pietiekami, tādēļ bija nepieciešams rast jaunus.
"Domāju, ka šis ir komplekss risinājums, kas sabiedrībai ļoti, ļoti palīdzēs. No ekonomikas viedokļa šādi instrumenti ir svarīgi, lai nemazinātos cilvēku pirktspēja un būtu iespējams iegādāties dažādas preces iepriekšējā apjomā," pauda ministrs.
Runājot par konkrētiem atbalsta mehānismiem, Vitenbergs skaidroja, ka bijis svarīgi panākt vienošanos par to, kā palīdzēt grupām, kurām tas nepieciešams visvairāk. Viena no tām esot ģimenes.
"Tas nav noslēpums, ka tieši ģimenes ar bērniem elektrību patērē vairāk, jo veļasmašīna darbojas nepārtraukti un arī citas ierīces tiek darbinātas vairāk nekā ģimenēs, kurās bērnu nav,"
teica politiķis, vienlaikus atklājot, ka tikpat svarīgs bijis arī atbalsts senioriem un personām ar invaliditāti.
Tāpat Vitenbergs atklāja, ka viņam kā ekonomikas ministram svarīgi bijis arī tas, lai bez atbalsta nepaliktu uzņēmēji. Šis jautājums risināts ar valsts kompensētu maksu par sadales tarifu un obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas, ministra ieskatā, vienlīdz labi palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.
Vitenbergs norādīja, ka Ekonomikas ministrija pēdējā laikā saņēmusi daudz sūdzību no cilvēkiem par ļoti strauju cenu pieaugumu centralizētajai gāzes apkurei vai gāzes apkurei.
"Tādēļ ir ļoti labi, ka ir rīks ekstrēmas cenu sadārdzināšanās kompensācijai. Te ir tieši domāts par mājsaimniecībām, kas izmanto apkurē gāzi. Valstī ir apmēram 52 000 tādu mājsaimniecību, kam būs iespēja ar šo atbalstu saglabāt rēķinu apmēru tādu, kā tas bija iepriekšējā gadā," skaidroja ministrs.
Tāpat ministrs norādīja uz līdzīgu atbalstu centralizētās siltumenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šo atbalstu varēs saņemt 78 000 mājsaimniecību pašvaldībās, kur tarifs ir kāpis ļoti strauji.
Jau ziņots, ka valdību veidojošie politiskie spēki ir konceptuāli vienojušies par atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs norāda, ka jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh) robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.
"Atbalstu mēs kompensēsim centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski no šī uzņēmuma, kas viņam nodrošina siltumu," sacīja Vitenbergs.
Savukārt dabasgāzei par "ekstremālo" slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021.gada otrajā pusē.
"Janvārī, ja valsts nebūtu iesaistījusies, cenu kāpums gāzes apkures lietotājiem būtu ļoti, ļoti straujš, sākot no 53% līdz 90%. Būtu mājsaimniecības, kur cenas gandrīz divkāršotos. Ar šo atbalsta slieksni 34 eiro par MWh tiks saglabāti iepriekšējie rēķini, kādi bija spēkā no jūlija līdz decembrim 2021.gadā," skaidroja Vitenbergs.
Vidēja termiņa atbalstam tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem. Vienlaikus mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.
