Briģis: Nevakcinētajiem varētu noteikt papildu ierobežojumus (106)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis piedalās zinātniskā konferencē, kurā Pasaules Bankas eksperti diskutē par Latvijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem un nākotnes iespējām.
Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis piedalās zinātniskā konferencē, kurā Pasaules Bankas eksperti diskutē par Latvijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem un nākotnes iespējām. Foto: Zane Bitere/LETA

Viens no veidiem, kā varētu mazināt ar Covid-19 inficēto un stacionēto pacientu skaitu, ir papildu ierobežojumu noteikšana nevakcinētajai sabiedrības daļai, aģentūrai LETA norādīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka nav tāda "bremzes roktura", kuru varētu paraut, lai situācija uzreiz uzlabotos. Runājot par stingrākiem ierobežojumiem, Briģis uzsvēra, ka varētu noteikt arī pilnīgu lokdaunu, tomēr tas nebūtu pieņemami sabiedrībai un nav nepieciešams vakcinētajai iedzīvotāju daļai.

"Noteikt ierobežojumus nevakcinētajiem ir tas, ko vajadzētu darīt un ko, pieļauju, arī darīs. Protams, tas ir tikai viens no veidiem, jo ir ļoti maz iespēju un mehānismu, ar ko infekcijas izplatību varētu samazināt," pauda RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs.

Lūgts komentēt pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, profesors vērtēja, ka Latvijā ir vērojams stabils un nepārprotams Covid-19 inficēto un stacionēto skaita pieaugums, kas bija prognozēts jau iepriekš. Tāpat viņš norādīja, ka slimnīcas ir pārslogotas un notiek gultasvietu pārprofilēšana uz citu slimību ārstēšanas rēķina.

"Situācija ir slikta. Vakar mēs ziņās dzirdējām, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir pārslogots un viņiem ir grūti tikt galā. Tas nozīmē, ka daļēji šī krīze veselības aprūpes sistēmā ir jau sākusies," pauda Briģis.

Runājot par Covid-19 inficēto un stacionēto skaita pieaugumu, profesors uzsvēra, ka tas vispirms ir saistīts ar vakcinēto iedzīvotāju salīdzinoši zemo īpatsvaru. Tāpat vērā ņemama nozīme esot tieši SARS-CoV-2 vīrusa "Delta" varianta izplatībai. Šie divi apstākļi rada to situāciju, kāda tā patlaban ir, sacīja speciālists.

Jautāts, kādas ir prognozes nākamajiem diviem, trijiem mēnešiem, profesors atbildēja, ka, spriežot pēc līdzšinējās dinamikas, ik pēc divām nedēļām ar Covid-19 inficēto skaits dubultojas un ir viegli izrēķināt, kas notiks tuvāko nedēļu laikā, ja netiks iedarbināti papildu mehānismi, kas varētu palīdzēt ierobežot Covid-19 izplatību.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 404 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, toties nav saņemti ziņojumi par mirušiem Covid-19 pacientiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 316,7 līdz 319,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Augstāks šis rādītājs pēdējo reizi bija vien 26.maijā - 326,1. Pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaits sasniedzis 6042 personas.

No visiem sestdien atklātajiem Covid-19 gadījumiem 340 pacienti bija nevakcinējušies vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 64 inficētie bija saņēmuši poti pret Covid-19.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 13 294 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 3%.

Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 150 560 cilvēkiem, bet miruši 2640 ar šo slimību sasirgušie, liecina SPKC apkopotie dati.

Komentāri (106)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu