LTAB: Ceļu policija spiesta strādāt kā saskaņotā paziņojuma veidlapu kurjeri (7)

TVNET Auto
CopyLinkedIn Draugiem X
Auto pēc sadursmes apgāzies uz jumta. Ilustratīvs attēls
Auto pēc sadursmes apgāzies uz jumta. Ilustratīvs attēls Foto: LETA

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis galvenos stereotipus un būtiskākās kļūdas, kas visbiežāk ietekmē autovadītāju rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg).

 “Joprojām gandrīz piektā daļa nelielos CSNg iesaistītu autovadītāju izvēlas nevis aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet gan uz negadījuma vietu izsaukt Ceļu policiju, kas spiesta strādāt kā kurjeri, piegādājot saskaņotā paziņojuma veidlapas,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB maijā veiktajā autovadītāju aptaujā arī secināts, ka 3,7% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu, jo ir pārliecināti, ka nekad neiekļūs CSNg, savukārt 7,6% to nedara, jo ir māņticīgi un nevēlas piesaukt nelaimi.

Vēl 8,9% paļaujas, ka otrai negadījumā iesaistītajai pusei būs līdzi saskaņotā paziņojuma eksemplārs. “Lai arī saskaņotais paziņojums kā leģitīms dokuments CSNg apstākļu fiksēšanai ieviests jau 2004.gadā, joprojām gandrīz trešdaļa autovadītāju izvairās no to aizpildīšanas, kas visbiežāk ir saistīts ar dažādiem nepamatotiem stereotipiem,” uzsver J.Abāšins.

LTAB valdes priekšsēdētājs norāda, ka joprojām daudzi CSNg iesaistītie, pildot saskaņoto paziņojumu, kļūdās, zīmējot negadījuma shēmu: “Saskaņotajā paziņojumā negadījuma skice jāuzzīmē sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus.

Diemžēl daudzos aizpildītajos saskaņotajos paziņojumos redzam, ka autovadītāji attēlojuši spēkratus tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma, nav norādījuši transportlīdzekļu kustības virzienus.”

Tāpat novērojamas kļūdas vai neprecizitātes, norādot negadījuma apstākļus. “Ir situācijas, kad paziņojumā negadījuma apstākļi nav atzīmēti vispār, tie ir pretrunīgi vai neatbilst skicē attēlotajiem, piemēram, abas puses atzīmē, ka transportlīdzekļi stāvēja,” norāda J.Abāšins.

LTAB valdes priekšsēdētājs uzsver – nav būtiski, kura no pusēm aizpilda saskaņotā paziņojuma A (zilo) vai B (dzelteno) sadaļu. Svarīgi, lai abas puses spēj vienoties par CSNg norises laiku, vietu un apstākļiem, kā arī precīzi attēlo negadījuma skici sadursmes brīdī. Tas ļaus apdrošinātājam objektīvi izvērtēt CSNg apstākļus, noteikt, kurš no iesaistītajiem bijis negadījuma izraisītājs, kurš – cietušais, kā arī ātrāk lemt par atlīdzību izmaksu,” rezumē J.Abāšins.

Lai atvieglotu autovadītāju rīcību pēc CSNg, 2019.gadā tika izstrādāta LTAB OCTA lietotne, kas ļauj aizpildīt saskaņoto paziņojumu elektroniskā formātā jebkurā viedierīcē, un lietotāja autorizācijas iespējas dēļ šāds elektroniski aizpildīts saskaņotais paziņojums ir līdzvērtīgs dokuments tā drukātajai versijai.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu