"Redzēju, ka manā vēderā nekā vairs nav." Sieviete Liebritānijā laidusi pasaulē mazuli, esot Covid-19 dēļ mākslīgi radītā komā (2)

Miriama slimnīcā nokļuva janvārī. Viņa bija vien 29. grūtniecības nedēļā, un par mazuļa vārdiem pat nebija paguvusi padomāt.

Sievietei ir astma, un ātri vien viņas stāvoklis pasliktinājies līdz ļoti "baisai situācijai".

"Pēkšņi manai skābekļa maskai bija daudz augstāki iestatījumi, tā palika ļoti skaļa, un es neko nedzirdēju. Tajā brīdī sākās runas par ķeizargriezienu," atminas Miriama.

Sākotnēji ārsti esot apsprieduši ķeizargriezienu, neieminoties par sievietes mākslīgu ievietošanu komā. Tomēr viņi brīdināja Miriamu, ka viņas bērniņš varētu nebūt gana stiprs, lai to pārdzīvotu.

Pagāja mazs mirklis un ārsti tomēr nolēma, ka sievietei jānonāk mākslīgajā komā. To paziņojot, ārsts turēja viņas roku, jo "viņa varot arī neatgriezties".

"Tas viss notika tik ātri. Apmēram piecu minūšu laikā viņi pateica par nepieciešamību pēc plaušu ventilācijas, pēkšņo bērniņa nākšanu pasaulē ar ķeizargriezienu, mākslīgo komu un iespējamo nepamošanos.

Vienkārši tā, atvadies," stāsta sieviete.

Viņa piezvanīja saviem vecākiem, bet slimnīcas personāls sazinājās ar Miriamas vīru, kurš tobrīd bija mājās ar abu gadu veco dēlu.

"Es pat neaprunājos ar savu vīru un dēlu, kaut neesmu viņu pametusi pat uz nakti. Ar vecākiem gan es paguvu divas minūtes aprunāties, bet es biju nobijusies un vientuļa, tāpēc raudāju. Viņi pat īsti nesaprata, par ko runāju," stāsta Miriama.

Viņas meitiņa nāca pasaulē 18. janvārī, sverot aptuveni kā cukura paka - 1,17 kg.

Pārsteidzošā kārtā un pretēji ārstu prognozēm nākamajā dienā Miriama pamodās. 

"Es nesapratu, kas ir noticis. Loģiski, es redzēju, ka manā vēderā nekā vairs nav, kā arī es izjutu spēcīgas sāpes," viņa stāsta.

Miriama savu bērniņu nevarēja satikt turpmāko nedēļu. Slimnīcas personāls uzņēma fotogrāfijas un video, ko parādīt mammai. Par abu dāmu pašsajūtu interesējās visi slimnīcas darbinieki.

"Mani atcerējās pat intensīvās terapijas nodaļas apkopējs. Viņš mēdza ienākt, lai paprasītu, kā klājas man un mazulītim. Viņš prasīja, kā viņu sauksim un mudināja izvēlēties kādu īpašu vārdu," par laiku slimnīcā stāsta Miriama.

Spēcīgs vārds mazai, stiprai meitenei

Nedēļu pēc savas meitiņas sagaidīšanas pasaulē Miriama un viņas vīrs Usmans lēma par labu vārdam Kadija.

"Arābu valodā tas nozīme liktenis. Kadija ir spēcīga un patstāvīga sieviete. Manuprāt, tieši tāda ir mana Kadija. Viņai nebija nekādu problēmu, ar ko saskaras pirms laika piedzimuši bērniņi. Ārsti mani brīdināja ar veselu rindu dažādu seku, bet neko no tā nesagaidījām. Brīnumaini," sacīja Miriama.

Kāda bijusi sajūta beidzot satikt savu bērniņu?

"Tas bija tik skaisti. Viņa ir tik skaista. Pat visos vados ietīta un vienās autiņbiksītēs. Es domāju: "Lūk, tas ir mans bērniņš." Tas bija ļoti dabiski," atzīst Miriama.

Nākamās nedēļas bijušas īpaši saspringtas, jo jaunā māmiņa bija apņēmusies zīdīt jaundzimušo, kas nozīmēja regulāras braukāšanas uz slimnīcu.

"Bezgala pateicīga".

Pēc astoņām slimnīcā pavadītām nedēļām Kadija nu ir mājās. Viņa jūtas labi, ir priecīga, labi ēd un trīsarpus mēnešu vecumā sver gandrīz četrus kilogramus.

Miriama atzīst, ka jaunajā dzīvē ar jaundzimušo un 16 mēnešus vecu bērnu nav sanācis laika notikušo apdomāt.

"Es vienkārši esmu bezgala pateicīga, ka abas esam dzīvas," teic Miriama.

"Lai gan tā bija šausminoša un traumējoša pieredze, es tagad daudz vairāk novērtēju mazās lietas dzīvē. Es vienkārši pavadu laiku ar savu ģimeni. Izmanto katru iespēju un esi pateicīgs - tās ir manas atziņas no šīs pieredzes," viņa stāsta.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!