Eiropas Savienībā (ES) ir nepieciešamas reformas, lai nodrošinātu to, ka ES ekonomiskā attīstība ir straujāka, līdzsvarotāka un ilgtspējīgāka, aģentūrai LETA teica Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers, runājot par gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni.
Austers norādīja, ka esošie līgumi strauju ekonomisko attīstību nepieļauj, un tas ir saistīts ar to, ka ES joprojām pārvalda pārāk maz finanšu līdzekļu. ES vajadzīga lielāka fiskālā kapacitāte - lielāki pašu resursi un lielāka ietekme uz resursu pārdali starp ES dalībvalstīm un reģioniem.
Tāpat, pēc pētnieka paustā, ar reformām ir nepieciešams stiprinātu eiro kā valūtu, lai nebūtu tā, ka krīzēs izlēmīgi spēj rīkoties tikai Eiropas Centrālā banka (ECB), un ES rīcībā būtu arī fiskālie instrumenti tādā pašā apjomā kā ASV.
Austers uzskata, ka reformas ir vajadzīgas arī daudzos citos jautājumos. Patlaban tiek mēģināts šīs reformas īstenot, neskatoties uz to, ka ES līgumi to tieši nepieļauj, un izmantojot radošu esošo līgumu interpretāciju, taču tas padara šīs reformas viegli ievainojamas, piemēram, gadījumā, kad tās tiek apstrīdētas kādas valsts konstitucionālajā tiesā, kā tas nereti notiek Vācijā.
Nesen izveidota digitālā daudzvalodu platforma "futureu.europa.eu", kurā ES pilsoņi var piedalīties, izteikt viedokli un debatēt par aktuāliem ES jautājumiem. Runājot par to, vai ES iedzīvotāju viedoklis šajā platformā tiks pārstāvēts, vai arī to, iespējams, izmantos politiski motivēti aktīvisti, pētnieks norādīja, ka šāda pieeja ir ļoti demokrātiska, jo teorētiski visiem ir iespēja izteikties un paust savu viedokli.
"Protams, ka viedokli paudīs tikai tie cilvēki, kuriem ES reformas šķiet vissvarīgākās, kuriem kaut kas sāp, vai arī tiem, kuriem ļoti patīk ES. Savu viedokli paudīs politiski aktīvākie cilvēki, bet tā tas ir vienmēr noticis, arī mūsu valstī," pauda Austers.
Viņa ieskatā, aktuāls jautājums ir par to, kā tiks organizētas nacionālās debates katrā valstī, cik tās būs kvalitatīvas un strukturētas, lai nebūtu tā, ka tas ir haotisks process, kurā ikviens var pieteikt savu domu, bet tālāk tas viss netiek apkopots un strukturēts. Pēc pētnieka paustā, būtiski, lai debatēs varētu nonākt pie kopsaucējiem un ieklausīties tajā, ko domā cilvēki citās dalībvalstīs, lai novērstu situāciju, ka tiek novilktas sarkanās līnijas, kas katrā valstī ir citādākas.
"Pēc tam politiķiem būtu grūti šīs sarkanās līnijas pārvarēt. Svarīgi, lai zināmā mērā debašu rezultāti būtu elastīgi, lai vienas valsts intereses varētu saskaņot ar citu dalībvalstu interesēm. Lielā mērā tas ir jautājums par to, kā valdība organizēs nacionālās debates, kā iesaistīs pilsoņus un interešu grupas un cik elastīgs būs galarezultāts katrā valstī," akcentēja Austers.
Jautāts, vai konferencei par Eiropas nākotni izdosies panākt mērķi - palielināt iedzīvotāju lomu ES politikas un mērķu veidošanā, pētnieks atzīmēja, ka tas ir grūti atbildams. Viņa ieskatā, reformu mērķis nav palielināt pilsoņu balsi, jo tas esot blakus mērķis. Pilsoņu iesaistes aspekts ir saistīts ar pārmetumiem, ka ES procesi ir nedemokrātiski, tie nav izprotami pilsoņiem.
Austers vērsa uzmanību arī uz to, ka iepriekšējie mēģinājumi iesaistīt ES pilsoņus nav bijuši veiksmīgi. Līguma par Eiropas konstitūciju apspriešanā tika izveidots Eiropas Konvents, kurā piedalījās dažādu sabiedrības grupu pārstāvji no dalībvalstīm. Rezultātā konstitūcija, kas bija ļoti progresīva un laba, netika apstiprināta, jo divu valstu referendumos konstitūciju noraidīja.
"Pilsoņi ir jāiesaista un jāmotivē domāt līdzi procesiem, kas notiek ES, uztverot tos kā daļu no pašmāju politikas, nevis kā kaut ko tādu, kas notiek tālu Briselē. Tā ir liela kļūda, kas līdz šim ir pieļauta. Kāds būs konferences rezultāts, būs atkarīgs no katras valsts valdības, kā tās organizēs šīs nacionālās debates," pauda pētnieks.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā šodien notiks konferences par Eiropas nākotni atklāšanas pasākums.
Konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu ES politikas un mērķu veidošanā, uzlabojot ES noturību pret krīzēm - neatkarīgi no tā, vai tās ir krīzes ekonomikā vai saistītas ar veselības jomu. ES vadība cer, ka konference radīs "jaunu publisku forumu atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām debatēm ar eiropiešiem par jautājumiem, kas viņiem ir svarīgi un ietekmē viņu ikdienas dzīvi".
