Opozīcijas deputāts Zariņš koalīciju salīdzina ar narkotiku karteli (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Saeimas deputāts Ivars Zariņš
Saeimas deputāts Ivars Zariņš Foto: Edijs Pālens/LETA

Koalīcijas deputātu rīcība, noraidot opozīcijas priekšlikumus saistībā ar sociālo atbalstu iedzīvotājiem, reizē neiesaldējot ministru algu pieaugumu, pēc būtības ir pielīdzināma Kolumbijas narkotiku karteļu rīcībai, izriet no opozīcijas  deputāta Ivara Zariņa (Saskaņa) paustā Saeimas debatēs.

Saeima vairākums šodien noraidīja deputāta Vjačeslava Dombrovska rosinājumu noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozu. Politiķa priekšlikums arī paredzēja noteikt, ka iztikas minimuma grozs ir preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni.

Tāpat tika noraidīti gan Dombrovska, gan partijas "Saskaņa", gan Zaļo un zemnieku savienības deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Dūklava un Viktora Valaiņa atsevišķi iesniegtie priekšlikumi, kas paredzēja, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ne retāk kā reizi gadā.

Zariņš šo priekšlikumu kontekstā norādīja, ka, viņaprāt, iztikas minimuma grozs nav izveidots, jo tad "izrādītos", ka lielākā daļa sabiedrības dzīvo zem nabadzības robežas.

Koalīcija, pēc viņa domām, negribot sniegt to palīdzības apjomu, ko tai būtu pienākums sniegt.

"Savu nespēju, savu nekompetenci viņa pārliek uz pārējās sabiedrības pleciem, lai tā to vilktu," šādu pārliecību pauda opozīcijas politiķis.

Politiķis pauda, ka nevēlēšanās atbalstīt opozīcijas priekšlikumus ir uzskatāms piemērs "bezkompromisa tiesiskumam", šīs varas uzskatiem attiecībā uz cilvēcību un saprāta normām. Gan parlamentārietis, gan vairāki citi opozīcijas deputāti kritizēja to, ka koalīcija paralēli ir nobalsojusi pret atalgojuma pieauguma iesaldēšanu ministriem un Valsts prezidentam.

"Latvija ir nonākusi tāda politiskā varas karteļa atkarībā, kurš rīkojas, kā grib. Līdzīgi kā Kolumbijā tie narkotiku karteļi -

viņi veido vienkārši savu valsti, dzīvo pēc saviem likumiem, pēc saviem principiem. Un kuri uzdrošināsies, respektīvi, tev nepiekrist - tie vienkārši tiek izstumti laukā no barības izdzīvošanas ķēdēm," akcentēja Zariņš.

Atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas referents, Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) gan vērsa uzmanību, ka ir paredzēts valdībai uzdot līdz 1.jūlijam izveidot plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pieveidošanai. Tāpat valdībai būs jāizstrādā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritēriji, kārtība un metode, kā arī atskaitīšanās kārtība un pārskatīšanas kārtība, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību, norādīja koalīcijas deputāts, kurš skaidroja, ka Budžeta komisija sekos līdzi šo uzdevumu izpildei.

Savukārt opozīcijas deputāts Dombrovskis, pirms tam debatēs pamatojot savu priekšlikumu par iztikas minimuma grozu, atsaucās uz nepieciešamību Satversmes tiesas (ST) spriedumu šajā jautājumā īstenot pēc būtības. Tādējādi likumā tiktu paredzēta ST prasītā metodoloģija minimālā sociālā atbalsta nodrošināšanai, skaidroja politiķis.

Arī deputāte Regīna Ločmele (S) rosināja atbalstīt kolēģa rosinājumu, jo valdības virzītie grozījumi, viņasprāt, tikai imitējot ST spriedumā noteikto garantētā minimālā ienākuma un sociālo garantiju izpildi. Politiķe norādīja, ka piektdaļai iedzīvotāju ir paaugstināts nabadzības risks un ka to ir jāmēģina mazināt, lai īstenotu Satversmē noteikto, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tāpat parlamentārietis Aldis Gobzems pauda, ka, pirmkārt, ir jāaizsargā visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Kā ziņots, Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par sociālo drošību", definējot minimālo ienākumu sliekšņus, nosakot to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu pakotnē.

Opozīcijas deputāti kritizēja šos grozījumus, uzsverot, ka ar tiem pat neesot izpildīti visi ST sprieduma nosacījumi. Politiķi asu kritiku veltīja tam, ka Labklājības ministrijas rīcībā neesot korektu pētījumu par minimālā iztikas groza apmēru, uzsverot, ka, ja tāds tiktu izstrādāts, acīmredzams kļūtu tas, ka ļoti daudzi cilvēki ir nabadzīgi. Deputāti arī uzsvēra, ka minimālo ienākumu sliekšņus būtu nepieciešams pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, kā to paredzot Satversmes tiesas spriedums.

Politiķi arī norādīja, ka Saeimas koalīcija glābj valdību, kura nevēloties pildīt tai noteiktos uzdevumus, kā arī būt solidārai ar tautu - īpaši tās mazaizsargātāko daļu, krīzes laikā neatsakoties no algu palielinājuma. Ločmele aicināja labklājības ministri pamēģināt vismaz mēnesi padzīvot, tērējot tikai tik naudas, cik paredz minimālai ienākuma slieksnis, un tad paskatīties, cik daudz svara viņa būs zaudējusi un kā tas atsauksies uz viņas veselību. Zariņš piedāvāja valdībai rīkoties kā viduslaiku laupītājiem, tādējādi "nonākot pie atklāsmes, vai var izdzīvot ar 109 eiro mēnesī".

Grozījumi paredz, ka garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā plānots 272 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 190 eiro mēnesī.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti paredzēts 109 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 136 eiro apmērā. Savukārt personām ar 1.invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā tiks piemērots koeficients 1,4, bet personām ar 2.invaliditātes grupu - 1,2. Paredzēts, ka nestrādājošām personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu tiks veikta piemaksa pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāze paredzēta 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro apmērā.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu