Jaunākais amerikāņu ziņojums vēsta, ka Latvijā lielākais risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuri ir vientuļām jaunajām māmiņām ar zemu izglītības līmeni, bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī jauniešiem ar garīgu atpalicību. Ziņojumā arī paustas bažas par situāciju Latvijas bērnunamos, vēstī "TV3 ziņas".
Seksuālās ekspluatācijas riski Latvijas bērnunamos joprojām nav mazināti. ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecības stāvokli Latvijā šo kā problēmu iezīmēja arī jau iepriekšējos gadus. Pārmetums izskanējis atkal.
"Varas iestādēm ir problēmas identificēt bērnus kā cilvēktirdzniecības upurus. Bērni valsts bērnunamos pakļauti seksuālās ekspluatācijas riskam.
Valsts iestādēm Latvijā ir zināšanu trūkums, kā atpazīt bērnus, kas kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem," rakstīts ziņojumā.
Trauksmes cēlēji ir arī biedrība "Centrs Marta". Kopš 2015. gada vairākkārt bijušas indikācijas par cilvēktirdzniecības risku Latvijas bērnunamos.
"Jo īpaši meitenes tiek iesaistītas seksuālajā ekspluatācijā jau, kad viņām ir 12 un 13 gadi," saka biedrības "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce.
Iespējamie vervētāji – bērnunamu darbinieki un tajos mītošie jaunieši, kuri upuriem piesola dažādus labumus.
"Par noteiktiem labumiem cilvēki tiek pieradināti pie noteiktām idejām. Tev tikai jāizdara šāda darbības, un tu par to dabūsi to, tādā veidā normalizējot ekspluatāciju, normalizējot seksuāla rakstura darbības par naudu," stāsta Lāce.
Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) uzskata – ārpus ģimenes aprūpes iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība cilvēktirdzniecības kontekstā.
"Viņi ir tik smagā emocionālā stāvoklī, ar tik lielām uzvedības un atkarību vielu lietošanas problēmām, ka šie bērni ir īpaši pakļauti vilinājumam tikt iesaistītiem šādās darbībās, kas mudina viņus uz nosacīti vieglu naudu. Otrs – bērni, kas meklē emocionālo pieķeršanos, ko viņi savā dzīvē nav atraduši līdz šim" norāda VBTAI vadītāja pienākumu izpildītāja Valentīna Gorbunova.
Oficiālajā statistikā gan bērnu namos nav neviena no seksuālās ekspluatācijas cietušā.
"Ne vienmēr cilvēktirdzniecības upuri atpazīst sevi kā upuri. Viņi jūtas piekrāpti, jūtas nožēlojami, vaino sevi, bet ne vienmēr atpazīst sevi šajā situācijā un ir gatavi kaut kur vērsties pēc palīdzības. Ņemot vērā, ka viņi tiek arī iebiedēti," stāsta Lāce.
Turklāt, kad centra "Marta" eksperti iepriekš vērsās Valsts policijā ar konkrētām aizdomām par cilvēktirdzniecību, kriminālprocesa ierosināšana atteikta. Policija uzreiz prasot tiešus un konkrētus pierādījumus, bet centrs "Marta" vēlētos, lai likumsargi paši cenšas atrast kaut mazāko pavedienu aizdomu apstiprināšanai un kriminālprocesa sākšanai.
"Ir grūti nolikt kaut kādu pierādījusi īpaši sākuma posmā, kad esam atpazinuši cietušos.
Tā ir vēl viena cīņa, lai noziegumi vispār tiktu izmeklēti, lai kāds uz viņiem paskatītos un notiktu izmeklēšanas darbs.
Tas, ko mēs redzam, joprojām ir jāizglīto policijas darbinieki. Ir jāveido arī politiskā griba risināt šos jautājumus. Ja tā notiks un parādīsies resursi, tad policijai būs iespēja veikt izmeklējošas darbības, un rast pierādījumus," pauž Lāce.
Tikmēr Valsts policijā noraida biedrības "Centrs Marta" kritiku par bezdarbību.
"Nemāku komentēt, viņi visu laiku kritizē. Katra lieta individuāla. Ja tur ir redzams noziedzīgs nodarījums, mēs uzsākam kriminālprocesu. Ja ir kāda informācija, ka kādā bērnunamā notiek noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā cilvēktirdzniecība, var vērsties Valsts policijā vai zvanīt anonīmi," saka Valsts policijas ONAP Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas eksperts.
Nevalstiskajās organizācijās uzsver – ir jārod resursi, lai eksperti dotos uz bērnunamiem runāt ar bērniem, lai viņi atpazītu sevi dažādās situācijās un saprastu, kādas pazīmes liecina par noziegumu un kā par to ziņot. Ja tā nebūs, tad ir risks – pēc pilngadības sasniegšanas, pametot bērnu namu, jaunieši var nokļūt cilvēktirgoņu nagos ārpus valsts robežas.
Video: "TV3 ziņas"
