Cīņa par izdzīvošanu jeb tūrisma nozares mēģinājumi piesaistīt valsts uzmanību (3)

- Kā kopumā ir vērtējams atbalsts valsts tūrisma nozarei?

- Atļaušos teikt skarbāk - tieša atbalsta tūrisma nozarei un nozares uzņēmējiem nav. Jā, mēs varam izmantot tos instrumentus, kas ir pieejami arī citām nozarēm, bet atbalsta tieši tūrisma nozarei kā COVID-19 krīzē visvairāk cietušajai nozarei nav. Sākotnēji bija divi Ministru kabineta noteikumi – tūrisma nozarei un otri, kas attiecās uz visām nozarēm. Ņemot vērā pirmajos iekļautos ierobežojumus, lielākoties varēja izmantot otros noteikumus.

Protams, savu lomu spēlē fakts, ka šādi atbalsta noteikumi tapa pirmo reizi, un cilvēcīgi var saprast, ka ne visas situācijas varēja uzreiz paredzēt. Taču pamazām tos pilnveidoja; kā zinām, atbalsta noteikumos katru nedēļu tika veikti dažādi papildinājumi.

Tomēr jāņem vērā, ka dīkstāves pabalsti bija atbalsta instruments darba ņēmējiem, lai saglabātu darba vietas un jau martā neuzliktu papildu slogu uz sociālo budžetu. Ticot un cerot solītajam, ka vēlāk būs arī subsidētās darba vietas, nozare centās saglabāt darba vietas, kā risinājumu piemērojot gan dīkstāvi, gan bezalgas atvaļinājumus. Tas ir atbalsts darba ņēmējiem, nevis uzņēmējiem.

Otrs instruments – “Altum” līdzfinansējums. Taču arī tam ir sava specifika. Šajā programmā mūsu nozares uzņēmumi ir saņēmuši aptuveni piecus miljonus eiro, taču piešķirtais apjoms varētu būt lielāks, ja nebūtu atsevišķu kritēriju, kurus nozares specifikas dēļ ne vienmēr var izpildīt.

Šie kritēriji attiecas uz parādsaistībām - lielākajai daļai uzņēmumu ziemā uzkrājas parādi, kas tiek nosegti, sākoties aktīvai tūrisma sezonai. Tāpat arī viesnīcām raksturīgākais ir tas, ka tiek veiktas investīcijas, tiek veikti remonti, kas grāmatvedībā tiek uzskaitīti kā zaudējumi. Un bieži vien veidojas situācija, ka, neiedziļinoties situācijā pēc būtības, balstoties tikai uz dokumentu analīzi, uzņēmums skaitās “grūtībās nonācis”, un līdz ar to – atbalstu saņemt nav iespējams. Diezgan pārliecinoši var teikt, ka krīzes vissmagāk skartās nozares uzņēmējiem atbalsta faktiski nav.

- Respektīvi, tie paši dīkstāves pabalsti nav tas instruments, kas skartu arī darba devēju?

- Nē, dīkstāves pabalstu nevar uzskatīt par atbalstu uzņēmumam, tas ir atbalsts darba ņēmējiem. Šeit ir arī jārunā par dialogu ar ministrijām. Pēc 11. marta tikšanās un pēc tam sekojošajās Ministru kabineta sēdēs mēs saklausījām solījumu par subsidētajām darba vietām. Līdz ar to, protams, - ja ir tāds atbalsta instruments, ir jācenšas saglabāt darbiniekus. Daudzi uzņēmumi arī atlaida darbiniekus. Kā redzam pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, tūrisma nozare ir otra aktīvākā nozare, kas izmantojusi dīkstāves pabalstus.

- Dīkstāves periodam beidzoties, darbinieki nebūs jāatlaiž?

- Šis periods jau ir beidzies, un vietā šobrīd nekā nav. Tāpēc mēs arī cēlām trauksmi. Šajā laikā mums ir bijušas ar nozari organizētas divas tikšanās Ekonomikas ministrijā – 11. martā un 26. maijā. Pēc otrās tikšanās mēs uzreiz sagatavojām vēstuli ar savu redzējumu par tābrīža piedāvāto mehānismu subsidētajām darba vietām un vēršot uzmanību uz to, ka mums ir jāsaprot, ko darīt tālāk, lai savlaicīgi varētu brīdināt darbiniekus par atlaišanu.. Protams,  vēlāk vairs nekādu informāciju nesaņēmām. Tagad, jūlija sākumā, mēs nezinām, kāds būs nākamais atbalsta instruments, vai vispār tāds būs.

Nozares specifika ir tāda, ka, balstoties uz MK rīkojumu par ārkārtas situāciju valstī un starptautiskās satiksmes apturēšanu, nozares darbība tika apturēta un, kā mēs arī iepriekš esam teikuši, - visi darbinieki nebūs vajadzīgi uzreiz. Diskutējot par subsidētajām darba vietām, mēs lūdzām izskatīt iespēju noteikt atbalsta pasākumus vismaz uz pusgadu vai līdz šā gada beigām, zinot, ka visi darbinieki uzreiz darbā neatgriezīsies, bet tas notiks pakāpeniski, atgriežoties tūrisma plūsmai.

- Kāda ir komunikācija ar valsts iestādēm?

- Ar Ekonomikas ministriju mums ir bijušas divas oficiālas tikšanās. Tā savā preses relīzē - atbildē uz nozares vēstuli Eiropas Komisijai ir atzīmējusi, ka ir bijušas tikšanās un komunikācija ar nozari. Nenoliedzu, ka varbūt ir bijušas kādas tikšanās ar atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķiem nozares pārstāvjiem. Tomēr oficiāli organizēta komunikācija ar nozari saistībā ar šo situāciju un atbalsta pasākumiem, ir bijušas divas tikšanās reizes.

Mēs esam sūtījuši vairākas vēstules saistībā ar šo situāciju. Medijos izskanēja arī ziņas, ka Dānijā tiek plānots samazināt PVN nozarei. Šo ziņu pārsūtīju Ekonomikas ministrijai. Ne uz vienu no vēstulēm nav saņemta atbilde. Tāpat arī Finanšu ministrijai nosūtītās vēstules paliek bez atbildes.

Mēs komunicējam ar Rīgas domi, “Rīgas namiem”, Jūrmalas pašvaldību, Valsts nekustamo īpašumu aģentūru – ar tām arī ir bijušas tikšanās. Ar VID mums ir ilgstoša sadarbība un pastāvīga komunikācija ir bijusi arī šajā laikā. Cik daudz viņi var ietekmēt, tas ir cits jautājums.

- Kā pašlaik ir vērtējama situācija ar Eiropas Savienības līdzekļiem? Tiek runāts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti, bet kā tas būs ar jūsu nozari?

- Marta beigās, kad bija pirmie signāli no Eiropas Komisijas par līdzekļu pārdali, vērsām uz to uzmanību, bet tas nemainīja mūsu valdības attieksmi vai to, ka mūsu nozarei tiktu novirzīti vairāk līdzekļu.

Eiropas Komisijas pārstāvji informēja, ka Latvijas puses pārstāvji ir interesējušies, kā turpmāk pieejamos līdzekļus apgūt, taču nav nekādu indikāciju, ka tos varētu piešķirt tūrisma nozares atbalstam. Esam dzirdējuši arī, ka tūrisma nozari nevajag atbalstīt, jo tā nomiršot tāpat.

- Vai ir plānota vēl kāda tikšanās ar Ekonomikas ministriju, lai turpinātu virzīt uz priekšu šo komunikāciju?

- Protams, ja tā nav kaut kāda politika. Tas liekas ļoti aizdomīgi, ka par kaut ko ministrija runā, bet mēs nejūtam, ka būtu patiesa interese par nozari. Rodas sajūta, ka šeit ir jārunā par politiskiem lēmumiem, politiskām vienošanām, par ko mēs nezinām.

- Kā varētu izskatīties situācija gadījumā, ja piepildās bažas par sliktāko scenāriju, respektīvi, otro vilni?

- Tādā gadījumā diezgan droši var teikt, ka piepildīsies tās prognozes, ko mēs esam iepriekš izteikuši. Situācija ir tāda, ka 85% naktsmītņu biznesa attīstībai ir ņemti aizdevumi. Bankas neies bezgalīgi pretim, un tad varētu piepildīties drūmākais scenārijs, ka šie biznesi tiek atņemti, un daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un varētu aizbraukt uz citām valstīm. Līdz ar to tā nākotne bez papildu atbalsta – grantiem, subsidētajām darba vietām un samazināta PVN - neizskatās rožaini.

- Kā pašlaik tā situācija izskatās – robežas daļēji ir atvērtas. Cik lielā mērā tas var palīdzēt nozarei?

- Pēc ierobežojumu atcelšanas, kad tika izveidots tā saucamais Baltijas burbulis, mēs optimistiski prognozējām, ka Lietuvas un Igaunijas tūristu varētu būt gandrīz tikpat daudz, cik iepriekšējos gados. Mēs redzam, ka piekrastes zonā ir ļoti daudz lietuviešu tūristu. Brauc arī igauņu tūristi, kas apmeklē Jūrmalu. Šobrīd joprojām lielākās bažas un visvājākā situācija ir Rīgā.

Mūsu kolēģi Lauku tūrisma asociācijā ir atzinuši, ka, neskatoties uz izteikumiem, ka uz vasaru "viss ir aizsists", ir dažādas situācijas - atkarīgs no tā, vai darbs tūrisma jomā ir pamatdarbība vai blakus nodarbošanās. Skatoties no tūrisma plūsmas, visgrūtāk varētu būt Rīgā. Protams, nav atvērušās visas viesnīcas, lai varētu objektīvi salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Ir uz nedēļas nogalēm vidēji labs noslogojums, bet mēs vēl nevaram runāt par tādiem apjomiem un noslogojuma procentiem, kādi bija iepriekšējos gadus.

- Vai šis Rīgas vājums varētu būt saistīts ar lokālo tūrismu, kad rīdzinieki apmeklē citus Latvijas reģionus?

- Jā, rīdzinieki izbrauc uz reģioniem, bet vasarā no reģioniem nebrauc uz Rīgu. Nesezonā varētu būt tā, ka cilvēki dodas uz teātri vai kādiem citiem pasākumiem, vai apvieno darījumu tikšanos ar teātra apmeklējumu un paliek pa nakti viesnīcā Rīgā. Vasarā tas ir grūtāk.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda situācija būs saistībā ar COVID19, respektīvi, no kurām valstīm atbraucot nebūs nepieciešamības pavadīt divas nedēļas karantīnā.

Šobrīd atjaunojas reisi ar Lielbritāniju, kas ir jau baltajā sarakstā, tāpēc ceram sagaidīt vairāk tūristu arī no šīs valsts. Protams, ja pēc tam jārēķinās ar divu nedēļu karantīnu, tas ir kavējošs iemesls. Vēl viens faktors – piemēram, Somijā tiek papildus, ar valsts atbalstu, veicināts vietējais tūrisms. Tas bija tas, ko arī mēs sākotnēji rosinājām, - lai vietējie cilvēki varētu vairāk ceļot, tajā skaitā vairāk apmeklēt Rīgu, bet diemžēl tas palika bez virzības.

- Ņemot vērā esošo situāciju, kāds varētu būt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas darbības tālākais plāns?

- Pēc tam, kad Eiropas Komisijai ir nosūtīta vēstule, ir maz variantu, pie kā vairāk griezties, taču apstāties nedrīkstam un turpināsim darbu gan paši, gan kopā ar nozares partneriem.

2020.gada 6. martā, pamatojoties uz kopīgu iniciatīvu, tika izveidota Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un nozares vadošo organizāciju Krīzes vadības komiteja. Tās nākamais solis ir lūgums tikties ar Latvijas prezidentu, Ministru prezidentu un Latvijas Bankas prezidentu. Protams, turpināsim tikties ar politiķiem un skaidrot samazinātā PVN nepieciešamību.

Ja būtu piešķirts samazinātais PVN 5% apmērā, mēs tik uzstājīgi neprasītu grantus un regulējumu subsidētajām darba vietām, lai arī ir valstis, kur visi šie pasākumi tiek piemēroti kompleksi. Tur jau ir tā ideja, ka, ņemot vērā nozarei specifisko izmaksu sadalījumu, līdzekļi, ko uzņēmējs iegūst samazinātā PVN rezultātā, tiek novirzīti darbaspēka nodokļiem, ne tādēļ, lai "uzvārītos". Samazinātā PVN gadījumā uzņēmējam nav nepieciešamības meklēt variantus, kā "optimizēt" nodokļus, tas ir efektīvs veids, kā mazināt ēnu ekonomiku nozarē.