Viņa norādīja, ka VKKF padome ir pieņēmusi lēmumu pagarināt projektu iesniegšanu Radošo personu nodarbinātības programmā.

Pieteikumus VKKF projektu pieteikšanas sistēmā "kkf.kulturaskarte.lv" var iesniegt līdz 31. jūlija plkst.23.59. Mērķprogrammas nolikums pieejams VKKF tīmekļvietnē "vkkf.lv".

Mērķprogrammas konkursā vienai radošai personai varēs piešķirt vienreizēju līdzekļu piešķīrumu 1614 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas radošā darba veikšanai laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim.

Fondā norādīja, ka programmas mērķis ir finansēt radoša darba veikšanu kultūras nozarē individuāli nodarbinātām radošām personām, kuru profesionālā radošā darbība tikusi ierobežota valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.

Minētajā šaurajā rāmī iekļauties ir gandrīz neiespējami, norāda vairāki industrijas pārstāvji.

"Šajā šaurajā noteikumu rāmī iekļauties ir gandrīz neiespējami. Nav brīnums, ka no 1200 cilvēkiem pieteikušies tikai 250 (un nav teikts, ka visi atbilst). Ja piesakies parastajās VKKF programmās, mazā finansējuma dēļ bieži paliec aiz borta, savukārt šeit nauda paliek pāri... Programma esot īpaši mērķēta "neakadēmiskās mūzikas atbalstam". Cik mums valstī ir šādi mūziķi, kas varētu šajā šaurajā rāmī iekļauties?" vietnē Facebook raksta mūzikas kritiķis Jānis Žilde.

Pašnodarbināto mūziķu biedrība lūgusi mainīt VKKF konkursa nolikumu

Pašnodarbināto mūziķu biedrība secina, ka programma nav sasniegusi savu mērķauditoriju. Tāpēc 6. jūlijā VKKF padomes sēdē Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) priekšsēdētājs Kaspara Zemītis pauda organizācijas nostāju par VKKF izsludināto “Radošo personu nodarbinātības programmu” un tās rezultātiem, uzsverot, ka tās pilnvērtīgu realizāciju traucē konkursa nolikumā iestrādātie kritēriji, un saņēma kultūras ministra Naura Puntuļa solījumu cīnīties par programmas nolikumā nepieciešamo izmaiņu ieviešanu programmas nākamajā kārtā. K.Zemītis norādīja uz nepieciešamību mainīt nolikumā izvirzītos kvalifikācijas kritērijus, kas lieguši tik ļoti nepieciešamajam atbalstam pieteikties vairāk nekā 75% no plānotās mērķauditorijas. Uz nepilnībām valsts izstrādātajos mehānismos radošo personu atbalstam norāda arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Kultūras ministrijas, Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju jūnijā kopīgi veiktā pētījuma dati, proti, vien 9% no aptaujātajām 1824 radošajām personām kādreiz ir saņēmušas atbalstu kādā no izsludinātajām programmām. Pētījums atrodams šeit.

Iesniegumā kultūras ministram Naurim Puntulim un VKKF direktoram Edgaram Vērpem PMB norādījusi būtiskākās izmaiņas, kuras nepieciešams veikt programmas nolikumā:

- par ienākumiem definēt tikai ar radošo darbību saistītos ienākumus, t.i., par mākslinieka profesionālo darbu saņemtos honorārus, koncertu biļešu tirdzniecības ieņēmumus, radīto darbu pārdošana u.tml.;

- AKKA/LAA un LaIPA maksājumus neuzskatīt par ienākumiem programmas kontekstā, jo šie ienākumi nav gūti par darbu, kas veikts nolikumā minētajā laika termiņā, t.i., valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa periodā;

- atbalsta saņēmēju pretendentu lokā iekļaut arī strādājošos pensionārus.

Ņemot vērā nolikumā pausto mērķi, kā arī kultūras ministra noteikto programmas vadmotīvu (“atbildīgums un lietderība”), iesniegumā PMB lūgusi mainīt nolikumu un cer uz konkursa otrās kārtas drīzu izsludināšanu.