Rēgu un tūristu galamērķis - iespaidīgā Rasu kapsēta Viļņā (1)

Kapsētai dots nosaukums pēc Rasu rajona, kur tā atrodas. Kapsēta ir sadalīta divās daļās - vecie un jaunie kapi. Rasu kapos (Rasų kapines) ir apglabāti daudzi nozīmīgi cilvēki.

Vairākos avotos rakstīts, ka tie izveidoti 1769. gadā, tomēr citi vēsturnieki uzskata, ka tas noticis 1796. gadā. Lai nu kā, iesvētīti šie kapi tika 1801. gada 24. aprīlī, bet divas dienas vēlāk tie zemes klēpī uzņēma pirmo nelaiķi.

20. gadsimtā Rasu kapos tika apglabāti daudzi poļi, to skaitā arī Polijas bijušā līdera Juzefa Pilsudska māte Marija un blakus viņai arī Pilsudska sirds. Kapos dus daudzi Lietuvā un pasaulē nozīmīgi cilvēki, no kuriem zināmākais, varētu būt izcilais lietuviešu gleznotājs un komponists Mikalojs Konstantīns Čurļonis.

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas iestādes nojauca labo kolumbāriju, un 70. gados sabruka kreisais kolumbārijs. Visu kapsētu bija plānots iznīcināt 1980. gados, jo tur tika plānots būvēt lielu autoceļu tieši caur kapiem.

Sakarā ar preses kampaņu, ko vadīja poļu valodas laikraksts un gaidāmās ekonomiskās grūtības valstī, kapu iznīcināšana tika apturēta. Pēc Lietuvas neatkarības 1990. gadā un Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Lietuvas un Polijas varas iestādes sadarbojās kapsētas atjaunošanā.

Kopš 1967. gada šajos kapos cilvēki tiek glabāti tikai galējos izņēmuma gadījumos, piemēram, tas netiek liegts jau apglabāto ģimenes locekļiem, kapi ir pārvērtušies par kultūrvēsturisko pieminekli, piemiņas vietu un zināmā mērā arī tūrisma objektu.

Uzreiz pie ieejas kapos atrodas 1920. gadā izveidotie poļu kapi, kuros atdusas 164 poļu karavīri. Turpat uz akmens paaugstinājuma salikti vainagi poļu karoga krāsās un sveces, kas liecina, ka poļiem šī vieta Lietuvā ir nozīmīga, turklāt jāpiemin, ka poļu kapus, kas Otrā pasaules kara laika tika izdemolēti, 1993. gadā atjaunoja Polijas Republika.

"Rasu kapi ir episki, iespaidīgi un atmiņā – cerams, ka ne murgos – paliekoši.

Monolītas katakombas un rupji tēsti krusti, kas laika gaitā saslējušies katrs uz savu pusi, tomēr joprojām stingri stāv zemē, apzīmējot vietu, kur dus attiecīgais nelaiķis," uz Rasu kapiem bija devies TVNET vēstures un zinātnes ziņu redaktors Rolands Virks, kurš ar saviem iespaidiem par senāko kapsētu Lietuvā dalījās šeit.

"Ak jā, ja kāds nevēlas kādu sev vajadzīgu nelaiķa atdusas vietu meklēt pats, tad var lieti noderēt ārkārtīgi nadzīgais vīrelis, kurš kā bulta šaudās starp kapu pieminekļiem un piedāvā savus pakalpojumus, piemēram, parādīt, kur guļ Čurļonis, vai īsi pastāstīt par kapu vēsturi.

Kad viņš mani pirmo reizi bija teju līdz nāvei pārbaidījis, pēkšņi izlecot no kāda pieminekļa aizsega, es viņa piedāvājumus noraidīju vairākas reizes. Vīrs nebija sarūgtināts, jo pamanīja tuvojamies tūristu rindas," Rolands atklāj rakstā, ka pastāv iespēja sadarboties ar vietējo kapsētas "gidu".

Foto: Iespaidīgā Rasu kapsēta Viļņā