"Taisnākais ceļš ir uz patversmi." Petraviča par Latvijā mītošajiem bēgļiem (4)

Atpakaļ uz Latviju deportēto bēgļu dēļ, kuri tagad ir bez naudas un bez dzīvesvietas, vismaz šobrīd neveidos jaunas palīdzības programmas, saka labklājības ministre Ramona Petraviča. Tāpat tikšot ignorēts ANO Bēgļu aģentūras aicinājums mainīt noteikumus, lai atkal izmaksātu kādus pabalstus un piešķirtu sociālos mentorus.

Ministre skaidri atzīst – gultasvietas bezpajumtnieku patversmēs un bērni krīzes centros esot vienīgais atbalsts, ko valsts varot piedāvāt.

"Taisnākais ceļš īstenībā ir uz patversmi, kur viņi varētu nonākt. Pirms tam, kad pameta Latviju, viņi tika brīdināti, ja atgriezīsies atpakaļ, šeit viņiem nekas īsti nepienāksies. Šobrīd tam īsti risinājuma nav, un pie reizes gribētu teikt, ka mums ir arī pašiem savi cilvēki, tiešām vecie cilvēki, kas arī ubago un sēž uz ielas," saka labklājības ministre.

Lai šos nesen no Vācijas izraidītie ES bēgļi, no kuriem astoņi ir bērni, nekļūtu par bezpajumtniekiem, naktsmājas šobrīd dod patvēruma meklētāju centrs Muceniekos. Jāņem vērā, ka tas ir pretlikumīgi, jo abām ģimenēm statuss tika piešķirts jau pirms diviem gadiem, tādēļ uzturēties Muceniekos vairs nav tiesību. Taču par ideju, ka izmitināšanu Muceniekos varētu legalizēt vismaz kā pagaidu risinājumu, mainot noteikumus un piešķirot centram papildu naudu, iekšlietu ministrs ir noraidošs. Ministrs cer, ka šie sīrieši vienkārši atkal aizbrauks projām.

"Viņi arī kārto uzturēšanās atļaujas atjaunošanu jeb pagarināšanu. Tiklīdz šāda uzturēšanās atļauja tiks pagarināta, šiem cilvēkiem ir legālas tiesības pārvietoties Šengenas zonā un dzīvot, kur viņi vēlas," saka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Tik vienkārši tas gan nav, jo viņiem ir aizliegts legāli strādāt jebkur citur Eiropas Savienībā kā tikai Latvijā, kā arī Latviju kā sava statusa piederības valsti viņi nedrīkst mainīt. Ņemot vērā, ka Vācija arvien aktīvāk sākusi deportēt šādus bēgļus, tad Sabiedrības integrācijas fondā pieļauj – liela daļa no kvotu ietvarā Latvijai piesaistītajām 374 personām drīz varētu atgriezties.

"Mēs nevaram izlikties, ka šī jautājuma nav. Bērni ir mazgadīgi, un viens ir ļoti mazs. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, protams, bērnus nevaram sodīt par vecāku izvēlēm, vai vecāki izlēma šeit palikt vai ne. Visticamāk, gribam vai ne, bet risinājums ir jāmeklē. Latvijas Sarkanais Krusts pie mums vēršas un prasa, ko darīt, tad arī mums ir jājautā tālāk, ko darīt," norāda Sabiedrības integrācijas fonda projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre.

"Ir jābūt valsts politikai, ko ar šādiem cilvēkiem darīt. Tas nevar būt atsevišķu nevalstisku organizāciju kaut kāds projekts. Es domāju, ka mums ir pietiekami gudra valsts un diez vai man viņiem ir jādod padomi," saka Latvijas Sarkanais Krusts ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Taču labklājības ministre, līdzīgi kā iekšlietu ministrs, uzskata, bēgļi atkal varētu nenovērtēt Latvijas centienus palīdzēt, tāpēc šobrīd nekādi nereaģēšot: "Ja mēs tagad atkal nodrošinātu viņiem šos pakalpojumus, tad uz cik ilgu laiku. Visticamāk, viņi atkal pametīs un atkal atgriezīsies atpakaļ, un tas būs nebeidzams process."

Jāatgādina, ka Latviju viņi pameta, jo ar 130 eiro bēgļa pabalstu nav iespējams noīrēt mājokli un nodrošināt iztikai nepieciešamo. No otras puses, Latvijas Sarkanais Krusts, kas sniedza mentoru pakalpojumus, uzsver, ka paši bēgļi varēja izrādīt lielākus centienus integrēties Latvijā.

"Viņu prasības ne vienmēr bija jumts virs galvas, vajadzēja eiro remontu. Vajadzēja darbu, kurā nav daudz jāstrādā, bet daudz maksā," skaidro Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs.

Šobrīd palīdzību 11 sīriešiem, kas izraidīti no Vācijas, cenšas Veicināt ar Latvijas Sarkanā Krusta un "Facebook" labdarības grupas "Gribu palīdzēt bēgļiem" biedru atbalstu.