/nginx/o/2018/11/21/11591177t1h6d38.jpg)
"Jaunās Vienotības" politiķis Valdis Dombrovskis pagaidām vēl neatklāj, vai vasaras vidū, kad darbu sāks jaunais Eiropas Parlamenta (EP) sasaukums, viņš sāks darbu tajā, vai tomēr paliks Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatā.
Dombrovskis vēl neatklāj, vai vasaras vidū sāks darbu EP, pametot komisāra amatu
Eiropas komisāra pilnvaras Dombrovskim beigsies šī gada oktobrī, kas nozīmē, ka pēc jaunā EP sasaukuma darba sākuma viņam būs jāizšķiras, kurā amatā darbu turpināt.
Ja Dombrovskis izšķirsies par labu komisāra amatam, EP darbu varēs sākt politiķis, kas "Jaunās Vienotības" sarakstā vēlēšanās būs ierindojies aiz Dombrovska un Sandras Kalnietes, kuri pēc neoficiālas informācijas kā pirmie ir ieguvuši EP deputātu mandātus.
Iespējams, atturēšanās no nākotnes plānu komentēšanas ir saistīta ar to, ka pagaidām vēl nav notikušas oficiālas valdošās koalīcijas partiju sarunas par to, ko virzīt kā nākamo Latvijas eirokomisāra amata kandidātu un vai šos pienākumus vēlreiz uzticēt tieši Dombrovskim. "Jaunā Vienotība" nav slēpusi, ka vēlētos Dombrovski virzīt komisāra amatam, savukārt citas partijas tam vēl nav teikušas skaidru "jā".
Kā ziņots, vislielāko atbalstu - ap 26,2% - EP vēlēšanās saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Par "Saskaņu" nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - ap 16,4% vēlētāju. Apvienību "Attīstībai/Par!" atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" - ap 6,3% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK varētu iegūt pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi 5,3% vēlētāju atbalstu, taču varētu neiegūt mandātu EP. Tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.