Politiķi apspriež stingrāku nosacījumu ieviešanu sporta pasākumu rīkošanai pie Brīvības pieminekļa (1)

13. Saeima pašlaik turpina darbu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojekta. Atbildot uz jautājumu, vai pēc likuma pieņemšanas pie Brīvības pieminekļa vairs nenotiks sporta pasākumi, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Marika Zeimule norādīja, ka sākotnēji pēc būtības ir jāatbild, kam ir domāts Brīvības piemineklis un tā laukums. Viņa norādīja, ka piemineklis un tā laukums netika veidots ar domu, ka tur būtu paredzēts sporta laukums.

Zeimule skaidroja, ka gan sporta, gan citu pasākumu rīkošana pie Brīvības pieminekļa būtu vērtējams jautājums, ko veiktu arī topošajā likumā paredzētā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome. Zeimule skaidroja, ka atsevišķā diskusija varētu spriest, vai veidot plašāku padomi, tajā iekļaujot dažādu jomu nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Pasākumu rīkošanas vērtēšanā iesaistītās Rīgas pieminekļu aģentūras (RPA) vadītājs Guntis Gailītis aģentūrai LETA skaidroja, ka gala lēmumu par Brīvības pieminekļa laukuma izmantošanu pieņem Rīgas izpilddirekcija. Viņš pieļāva, ka RPA neatbalstītu ilglaicīgu sporta pasākuma atļaušanu pie Brīvības pieminekļa. Vaicāts par to, ka sabiedrībā var būt atšķirīgi viedokļi par to, kādiem pasākumiem būtu jānotiek pie Brīvības pieminekļa, Gailītis pauda, ka Rīgas pieminekļu aģentūra ir gatava "samērīgiem kompromisiem".

Eksprezidents Valdis Zatlers norādīja, ka sabiedrībā varētu negatīvi tikt uztverta kāda aizlieguma noteikšana. Viņš akcentēja, ka Brīvības piemineklis ir katra iedzīvotāja brīvības simbols. Savukārt deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka tas ir valstiskās brīvības simbols.

Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē akcentēja, ka būtu jāturpina ļaut pie Brīvības pieminekļa rīkot neilgas kāzu ceremonijas.

Komisija vēl turpinās spriest par KM piedāvātajiem plašajiem precizējumiem topošajā likumā.