/nginx/o/2018/07/07/8327597t1h0322.jpg)
Spēcīga ekonomikas izaugsme turpina sildīt Latvijas darba tirgu un bezdarba līmenis Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7% un bija 6,9%, aģentūru LETA informēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists uzsvēra, ka pēdējo 30 gadu laikā tik zems bezdarba līmenis Latvijā bijis vien dažus ceturkšņus īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas. Pērn kopumā vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4% salīdzinājumā ar 8,7% 2017. gadā un pēc Āboliņa prognozēm šogad tas varētu noslīdēt līdz 6,6%.
Straujais bezdarba līmeņa kritums pērn saistīts gan ar nodarbinātības pieaugumu, gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita mazināšanos, skaidroja Āboliņš.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, nodarbināto skaits Latvijā pērn audzis par 1,6%.
"Vislielākais darba vietu skaita pieaugums fiksēts būvniecībā, informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē, un faktiski ekonomikas struktūras ziņā arvien vairāk virzāmies pakalpojumu virzienā. Šo procesu vislabāk ilustrē IT nozare, kas pēdējos trīs gados radījusi aptuveni trešdaļu no visām jaunajām darba vietām Latvijā, lai gan nozare veido tikai aptuveni 3% no mūsu ekonomikas. Šis pieaugums gan pamatā koncentrējas Rīga, savukārt ārpus Rīgas darba vietu pieaugumā vairāk dominē tradicionālās nozares - rūpniecība, būvniecība, kā arī viesnīcu un restorānu nozare," norādīja Āboliņš.
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Āboliņš skaidroja, ka līdz ar to Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā.
"Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tik pat kā nav," sacīja Āboliņš
"Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām."
Ekonomists skaidroja, ka mājokļu trūkums attīstības centros, zema iekšējā mobilitāte un nepietiekama bezdarbnieku pārkvalifikācija apgrūtina šo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ bezdarba līmenis šogad mazināsies lēnākā tempā nekā iepriekšējos gados.
Vienlaikus Latvijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis Austrumeiropas reģionā, kur tas jau ir ap 5%.
"Tādēļ neredzu iemeslus, lai arī Latvijā bezdarbs tuvāko divu vai trīs gadu laikā nesamazinātos līdz 5%. Demogrāfisko faktoru ietekmē katru gadu pensijas vecumu sasniedz Latvijā ievērojami lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū. Tādējādi bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, pat ja ekonomika augtu ievērojami lēnāk kā pašlaik," pauda ekonomists.
"Šis viss gan liek domāt, ka darba tirgus tuvākajos gadu būs lielākais izaicinājums Latvijas ekonomikā un, visticamāk, jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi."
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināts 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2017. gadā. Nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā audzis par 14,6 tūkstošiem.
Vienlaikus Latvijā pagājušajā gadā bija 72,8 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2017. gadu Latvijā bezdarba līmenis samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8%.
