Lai arī grāmatu tāpat kā vīru pēc cepures nevajag skatīt, tomēr tās vākam ir gana liela estētiska nozīme. Tāpēc grāmatu vāku māksla nebija sveša arī 19. gadsimtā, kad tika radīti daži tiešām glīti sējumi; arhīvs “The Public Domain Review” publicējis dažus no tiem.
Lasītpratēju pieaugums un tehnoloģiju attīstība 19. gadsimtā lika grāmatai no dārga roku darinājuma kļūt par pieprasītu masveida produktu. Šajā laikā grāmatas vāka nozīme īpaši palielinājās. Vāks vairs nepildīja tikai grāmatas lapu aizsardzības funkciju, bet tā vietā kļuva par nozīmīgāko faktoru grāmatas komunikācijā ar saviem potenciālajiem pircējiem un lasītājiem.
Līdz tam grāmatu vāki bija unikāli, no ādas darināti elementi, tomēr 19. gadsimta 20. gados viss mainījās, kad tika ieviesta mehāniskā grāmatu iesiešana, un ādas vāku vietā stājās daudz lētākie auduma vāki. Vēlākajos gados tika izgudrota virkne vāku radīšanas tehniku, radot pavisam jaunu mākslas nišu.
