Mūsdienu straujajā dzīves ritmā nereti cilvēkiem nav laika pienācīgi paēst. Tomēr ir ne viens vien cilvēks, kam ir nepieciešams īpašs uzturs. Dažādu problēmu dēļ cilvēkiem no uztura var nākties izslēgt kādu konkrētu elementu, piemēram, glutēnu. Un šajā gadījumā jārēķinās, ka “īpašās pārtikas” izmaksas būs ievērojami lielākas, nekā iegādājoties standarta pārtikas produktus.
Britu žurnāliste Meredita Turita norāda, ka viņa faktiski visu dzīvi ir sadzīvojusi ar sāpēm vēderā. Viņai diagnosticēta autoimūna kaite - celiakija, kas pieprasa citādus ēšanas paradumus.
“Man celiakija tika diagnosticēta 31 gada vecumā, kad bija ilgstošas sāpes zarnu apvidū. Es iepriekš nekad nebiju iedomājusies, kāpēc vēders sācis sāpēt. Sākotnēji domāju, ka esmu saindējusies ar pārtiku, taču izrādījās, ka man ir šāda kaite,” raksta Turita.
Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Kad cilvēki ar celiakiju uzturā lieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns, viņu imūnsistēma bojā vai pat iznīcina tievo zarnu bārkstiņas.
Tieši tāpēc cilvēkiem ar šādu kaiti nepieciešams uzturā lietot pārtiku bez glutēna. Arī lielveikalu plauktos var redzēt, ka arvien vairāk parādās pārtika bez glutēna, bez laktozes un citiem elementiem.
Lielbritānijā pēdējo piecu gadu laikā šādas pārtikas patēriņš ir pieaudzis pat par 133%, un tam ir arvien lielāka nozīme arī popkultūrā. Tā, piemēram, Lielbritānijas televīzijā ir iespējams vērot kulinārijas šovus, kuros ēdieni tiek gatavoti ar produktiem, kuros nav glutēna vai kādas citas sastāvdaļas.
Lai arī veikalos ir iespējams izvēlēties dažādus produktus bez alergēniem, galvenā problēma ir tā, ka cilvēkiem dzīve ar autoimūnām kaitēm, pārtikas produktu nepanesamību vai alerģiju ir ievērojami dārgāka. Tā, piemēram, ēdieni bez glutēna maksā par aptuveni 159% dārgāk nekā līdzīgi “tradicionālie” produkti.
“Kopš man diagnosticēja celiakiju, mani pārtikas izdevumi ir kļuvuši ievērojami dārgāki. Piemēram, iepriekš es iegādājos sālsstandziņu iepakojumu, kas maksā 2,60€, bet tagad par bezglutēna alternatīvu man jāmaksā 4€. Agrāk varēju iegādāties jebkādu svaigo sviestmaizi par 2,20€, bet tagad par to pašu produktu, tikai bez glutēna, maksāju ap 4€. Tas pats ar lētajiem makaroniem, kas iepriekš maksāja 70 centus par iepakojumu. Alternatīva bez glutēna maksā līdz pat piecām reizēm dārgāk. Man vairs nav iespējas izvēlēties izdevīgāko produktu – arī pusdienojot kafejnīcā, nākas pasūtīt ēdienu bez glutēna, kas attiecīgi man izmaksā par kādiem 8€ vairāk nekā iepriekš,” rēķina Turita.
Tas, ka dzīve ar ēdiena alerģiju ir ievērojami dārgāka, ir pierādīts jau 2012. gada ASV Medicīnas asociācijas veiktajā pētījumā. Tajā tika aptaujāti 1643 vecāki, kuru bērniem ir dažādas alerģijas un pārtikas nepanesamība.
Noskaidrots, ka vecāki, kuru bērniem ir alerģija pret zemesriekstiem, ik gadu pārtikas izdevumos samaksā par 4184 dolāriem (3700 eiro) vairāk.
Pētnieki noskaidroja, ka dažādu kaišu ārstēšana, kas izraisa pārtikas nepanesamību, bērnu vecākiem izmaksā vidēji 25 miljardus dolāru (22 miljardus eiro) gadā. No šīs summas vismaz pieci miljardi tiek maksāti medicīniskajos izdevumos ārstiem, slimnīcām, kā arī medikamentiem.
Savukārt 2012. gadā Somijā tika veikts līdzīgs pētījums, kurā noskaidrots, ka īpašās pārtikas iegāde bērniem vecāku izdevumus palielināja par aptuveni 3200 eiro gadā.
“Izvairīšanās no ēdiena, kurā ir kaitīgās sastāvdaļas, ir jautājums par cilvēka apņēmību un pašdisciplīnu. Nereti gadās, kad cilvēks neapzināti apēd kaut ko tādu, kas viņa organismā izraisa reakciju, kas var pat apdraudēt viņa dzīvību,” saka Īrijas Korkas universitātes docente Odrija Danna Galvina.
Lai arī mūsdienās daļa cilvēku bezglutēna pārtiku uzturā lieto tāpēc, ka “tas ir stilīgi”, ļoti daudziem cilvēkiem tas nav stila, bet dzīvības jautājums, jo “tradicionālā” pārtika viņus burtiski var nogalināt.
Kādēļ bezglutēna pārtika maksā tik dārgi?
Jārēķinās, ka šāda veida pārtikai ir nepieciešamas īpašas tehnoloģijas – tās nepieciešams attīstīt un uzturēt.
“Katrai sastāvdaļai ir jābūt atbrīvotai no kaitīgā elementa. Šādas pārtikas ražotāji nosaka augstas izmaksas, jo tas ir jautājums par citādām pārtikas ražošanas tehnoloģijām,” saka Danna Galvina.
Īpašās pārtikas ražotāji ir riska zonā – ja kāds no pārtikas lietotājiem saslimst, atsevišķu produktu partiju ir nepieciešams nekavējoties atsaukt.
“Jāsaprot, ka īpašās diētas pārtikas produktus nav viegli pārdot vairumā. Tāpēc arī cenas ir augstas, jo ražošanas cenas ir fiksētas un tās nevar pazemināt,” saka Norvičas Medicīnas skolas veselības ekonomikas profesore Miranda Magforda.
Šie produkti ir dārgāki, jo parasti bezglutēna produktos ir vairāk sastāvdaļu. Piemēram, bezglutēna maizē ir par 20 sastāvdaļām vairāk nekā parastajā maizē – šīs sastāvdaļas kompensē kviešu graudu neesamību. Līdz ar to vairāk sastāvdaļu automātiski sadārdzina produktu.
Cenas jautājums cilvēkiem ar alerģijām ir ļoti sāpīgs. Visbiežāk, lai mazinātu kādas kaites simptomus, ir nepieciešams lietot medikamentus, kas, visbiežāk, nav lēti.
Danna Galvina norāda, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir lielākas grūtības iegādāties īpašo pārtiku.
“Izmaksas ir reāla barjera. Cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemi, jauniešiem, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa, kā arī cilvēkiem, kuri saņem labdarības pārtikas pakas, nereti nav iespējas saņemt nepieciešamos pārtikas produktus,” saka Danna Galvina.
Tomēr nākotnē šo produktu cenas varētu kristies. Kā norāda Danna Galvina, šādas pārtikas ražošana nu ir nonākusi arī lielo pārtikas ražotāju redzeslokā, kas pēdējo gadu laikā ir laiduši klajā jaunas produktu līnijas. Šo ražotāju vidū ir “Nestle”, “Danone”, kā arī citi.
“Jaunas ražošanas un alergēnu testa metodes, kā arī pašu patērētāju informētība par produktiem. Protams, arī savstarpējā konkurence – tie ir labvēlīgi faktori, kas nākotnē varētu padarīt šos produktus lētākus,” pauž Danna Galvina.
Tomēr līdz reāli jūtamam cenu kritumam bezglutēna, kā arī citas īpašās pārtikas jomā vēl ir jāgaida ilgs laiks, un cilvēkiem, kam šāda pārtika reāli nepieciešama, arī turpmāk būs jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem pārtikai.
