/nginx/o/2019/01/15/11715946t1h7b73.jpg)
Pirmajiem kolonistiem uz Marsa nāksies iztikt bez daudzām ērtībām un lietām, kas ir pašsaprotamas uz Zemes, tomēr mocīties bez alkohola, iespējams, nevajadzēs. Gruzija, kurā vīna darīšanas tradīcija, iespējams, ir 8000 gadu sena, plāno izgudrot veidu, kā uz Marsa darināt vīnu.
Projekts, kas, atzīmējot Gruzijas vīna darīšanas devīto tūkstošgadi, nodēvēts par “IX Millennium”, sastāvēs no vairākām pētījumu fāzēm, lai beigās uz Marsa izveidotu lauksaimniecības infrastruktūru. Viens no kritiskajiem soļiem būs vīnogu šķirnes, kas varētu izturēt Marsa spēcīgo radiāciju, smilšu vētras un temperatūras svārstības, atrašana uz Zemes.
Šis pētījums varētu palīdzēt izveidot vīnogu audzēšanas vietas uz Marsa jau līdz 2024. gadam, kas ir gadu pirms kompānijas “SpaceX” dibinātājs Īlons Masks plānojis uz Marsa nosūtīt pirmos cilvēkus (NASA to plāno izdarīt 2030. gados).
“Ja mēs reiz plānojam dzīvot uz Marsa, tad Gruzijai noteikti ir jāpiedalās šajā projektā. Mūsu senči radīja vīnu uz Zemes, bet mēs to varam radīt uz Marsa,” izdevumam “The Washington Post” teica Gruzijas kosmosa izpētes aģentūras dibinātājs Nikolozu Dobornigidze (Nikoloz Doborjginidze).
Lai arī par vīna izcelsmi pētnieki joprojām strīdas, Gruzijai ir pamats pretendēt uz vīna izgudrotājas godu, nesen atrastā poda ar 8000 gadu sena vīna atliekām dēļ.
Pirmais vīns uz Marsa
Jaunais vīna projekts praktiski sāksies 2019. gada otrajā pusē, kad Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi viesnīcā tiks izveidotas “vertikālās siltumnīcas”, vēsta Gruzijas ziņu aģentūra “Agenda.ge”.
Viesnīcā tiks izvietoti līdz pat griestiem augsti podi ar augsni un sēklām (to skaitā vīnogu, zemeņu un rukolas sēklas). Augi tiks apgaismoti ar mākslīgo gaismu un, lai pēc iespējas precīzāk simulētu Marsa vidi, tos gandrīz neaprūpēs cilvēka roka.
Tajā pašā laikā Gruzijas vīna eksperti centīsies noskaidrot to vīnogu šķirni, kas ir vispiemērotākā Marsa nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Turpmāko dažu gadu laikā Tbilisi pētnieki plāno laboratorijā precīzi simulēt Marsa augsni un atmosfēru.
Šie eksperimenti, visticamāk, nenesīs augļus līdz vismaz 2022. gadam, tomēr zinātniekiem jau ir aizdomas, ka uz Sarkanās planētas vislabāk darināt būs balto vīnu.
“Baltās vīnogas mēdz būt daudz noturīgākas pret vīrusiem, tāpēc es domāju, ka tāpat būs ar radiāciju - vīnogu miziņa to varētu labi atstarot,” teica Gruzijas vīna dārzu laboratorijas direktors Levans Umajuridze.
Šie eksperimenti varētu nākotnē nodrošināt ar jaunvīnu potenciālos Marsa kolonistus, tomēr tā fermentācija, pudeļošana un nostādināšana būs pašu kolonistu rokās. Neviens īsti nezina, kā norisināsies vīnogu fermentācija mikrogravitācijas apstākļos, tomēr NASA zinātnieki domā, ka tas ir iespējams.
Gruzija nav pirmā, kas lauksaimniecību plāno ieviest arī kosmosā. Starptautiskās kosmosa stacijas astronauti jau kādu laiku mikrogravitācijas apstākļos audzē salātus, savukārt uz Mēness neredzamo pusi nupat nosūtītā zonde turp aizvedusi kartupeļus un Tāla sīkplikstiņa (Arabidopsis thaliana) sēklas.
