Zviedrijas parlaments trešdien noraidījis moderātu līdera Ulfa Kristersona ierosināto mazākuma valdību, atstājot valsti politiskajā strupceļā, kur tā nokļuvusi pēc 9.septembrī notikušajām vēlēšanām. Lai nokļūtu premjera amatā, Kristersonam bija jāiegūst vismaz 175 no 349 deputātu balsīm, bet atbalstu viņam pauda tikai 154 deputāti.
9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un "zaļie", kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā ieguva 144 deputātu vietas.
Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.
Tomēr gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējo nacionālistu partiju Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.
Kristersons, kuram šis bija jau otrais mēģinājums izveidot jauno kabinetu, šoreiz bija ierosinājis mazākuma valdību no moderātiem un kristīgajiem demokrātiem.
Taču moderātu tradicionālie sabiedrotie - Centra partija un liberāļi - nostājās pret Kristersonu, uzskatot, ka šāda mazākuma valdība atstātu pārāk lielu ietekmi SD.
Saskaņā ar Zviedrijas likumiem parlamenta spīkers var vēl trīs reizes ierosināt kandidātus premjera amatam, bet tad automātiski tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas.
