Vai tuvojas radiācijas holokausts? (20)

Kas ir noticis?

Sestdien, 20. oktobrī, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par viņa valsts izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT). Šo dokumentu 1987. gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Līgumā abas puses vienojās iznīcināt to rīcībā esošās tuva darbības rādiusa (500 – 1000 kilometri) un vidēja darbības rādiusa (1000 – 5500 kilometri) konvencionālās raķetes, kā arī raķetes, kuras var tikt aprīkotas ar kodolgalviņu. To iznīcināšana tika pabeigta 1991. gadā, iznīcinot pavisam 2692 vienības. Tika arī pieņemts lēmums iznīcināt šo raķešu palaišanas iekārtas. Tomēr tajā pašā laikā līgums tika attiecināts tikai uz raķetēm, kuras tika palaistas no sauszemes.

Kāpēc Trampam ko tādu darīt?

Lai gan līgums ir uzskatāms par vienu no Aukstā kara lielākajiem sasniegumiem, ASV ir ilgstoši apvainojusi Krieviju vienošanās pārkāpšanā. Galvenokārt tāpēc, ka, Vašingtonas prāt, Maskava jau ilgstoši veido raķetes, kuras var lidot tālāk par 500 kilometriem. Īpašā ASV uzmanības lokā pēdējos gados ir nonākusi 9M729 – spārnotā raķete, kuras darbības rādiuss varētu būt pat pāri 1000 kilometriem un kura varētu tikt palaista no 9K720 «Iskander» raķešu palaišanas sistēmas. Būtiski, ka šī sistēma ir jau novietota Kaļiņingradas apgabalā, kas Krievijai sniedz zināmu stratēģisku priekšrocību nepieciešamības gadījumā lietot šos ieročus uzbrukumiem Baltijas un Austrumeiropas valstu teritorijām.

Lēmums par izstāšanos no šīs vienošanās ļauj prezidentam jau kārtējo reizi parādīt, ka viņš nav kā viņa priekšgājējs Baraks Obama, kurš apzinājās Krievijas pastāvīgos pārkāpumus, taču nevēlējās spert soli nezināmajā un sagraut vēsturisko darījumu.

Šāda agresīva nostāja amerikāņu iedzīvotājiem signalizē, ka ASV netiks nostādīta muļķa lomā un necietīs Maskavas visatļautību, kamēr Vašingtona paklausīgi turpina sekot papīra diktātam.

Ne velti paziņojumā medijiem Tramps uzsvēra, ka nesaprot, kāpēc viņa priekšgājējs šādu situāciju pieļāva.

Tomēr iemesls Trampa gājienam varētu būt saistīts arī ar vēlēšanos izvērst lielāku militarizāciju kodolieroču dimensijā (INFT ir tās juridisks traucēklis). Jau izsenis viens no veidiem, kā valstis «atgādina» viena otrai, kāpēc tām ir nepieciešami šādi darījumi, ir bruņošanās izvēršana. Tramps, iespējams, cer, ka atšķirībā no Obamas, kurš uzsvaru attiecībās ar Krieviju lika uz diplomātiju, amerikāņu pieaugošais no sauszemes palaisto tuvās un vidējās rādiusa darbības raķešu arsenāls (pārveidojot esošās kodolgalviņas) liks Putinam atkal sajusties kā Aukstajā karā un liks saprast, ka daudz izdevīgāk būtu sēsties pie sarunu galda. Būtisks faktors ir arī Ķīna, kura jau ilgstoši izvērš agresīvu ārpolitiku Austrumāzijas reģionā. Ņemot vērā, ka Pekina INFT parakstījusi nav, valstij nav ierobežojumu šādas raķetes ražot un izvietot. Savukārt izstāšanās no INFT ļauj amerikāņiem vienlīdzīgā līmenī atbildēt Ķīnas izaicinājumiem ar savām raķetēm. Par apstiprinājumu pieņēmumam, ka norisinās gatavošanās tādu raķešu veidošanai, kuras būtu aizliegtas INFT, kalpo amerikāņu sāktie pētījumi.

«The Wall Street Journal» jau 2017. gada novembrī vēstīja, ka Pentagons veic izpēti, kuras mērķis ir izveidot atbildes reakciju Krievijai - jaunu, no sauszemes palaižamu spārnoto raķeti, kura lidotu tālāk par 500 km.

Tam tā paša gada decembrī sekoja ASV Valsts departamenta paziņojums par gatavību veikt nepieciešamo izpēti un darbības, lai izveidotu raķetes, kuras piespiestu Krieviju atteikties no līguma pārkāpšanas. Šāds punkts ir iekļauts arī amerikāņu jaunajā kodolspēku stratēģijā. Visbeidzot, norādes par amerikāņu gatavību bruņoties, vēlēšanos piespiest Krieviju pakļauties noteikumiem un arī ierobežot Ķīnas kodolspējas (vēlams, diplomātiskā ceļā), vērojamas arī Trampa paziņojumā medijiem. Tā ietvaros prezidents uzsvēra, ka viņa valsts ir gatava veidot līdzīgas raķetes, ja vien Krievija un Ķīna kopā ar amerikāņiem nesēdīsies pie viena sarunu galda un neslēgs jaunu vienošanos.

Kodolholokausta ēnā

Lai gan nenoliedzami, ka Trampa lēmums ir pamatots un agresorvalstis, kuras neievēro noslēgtas starptautiskas vienošanās, ir jāsoda, tas ir uzskatāms par tumšu brīdi visai pasaulei. Galvenokārt – globālās kodolbruņojuma kontroles kontekstā.

Manuprāt, jebkādi mehānismi, kuri paredz kodolieroču skaita samazinājumu pasaulē, samazina arī iespēju, ka pārrēķināšanās vai kļūdas gadījumā tie tiktu izmantoti pret kādu valsti.

Tas ir būtiski, jo viens šāds izmantošanas gadījums var izraisīt ķēdes reakciju, kuras ietvaros tam tiek atbildēts ar šādu pašu radioaktīvo «dāvanu». Rezultātā salīdzinoši īsā laikā var iet bojā holokausta apmēriem atbilstošs cilvēku skaits.

INFT līgums tomēr paredz pārbaužu veikšanu (ja ir tāda politiskā griba), kuras var tikt izmantotas, lai gan ASV, gan Krievija iepazītos ar to rīcībā esošajām tuvā un vidējā darbības rādiusa raķetēm, kā arī to sauszemes palaišanas iekārtām. Ņemot vērā, ka gan ASV, gan Krievija ir pasaules lielākās kodolvalstis, tas ir ārkārtīgi būtiski savstarpējās uzticības veicināšanai. Savukārt lielāka savstarpējā uzticība un savstarpējā komunikācija būtiski samazina iespēju, ka kāda no tām izjustu ārkārtīgi lielu kārdinājumu nospiest sarkano podziņu.

Milzīga problēma var izrādīties arī jaunas bruņošanās sacensības sākums.

Nevar izslēgt scenāriju, kura ietvaros amerikāņu stratēģija piespiest Maskavu un Pekinu ievērot pieņemtās bruņošanās normas neiedarbojas un valstis sāk bruņoties vēl aktīvāk.

Tādā gadījumā Vašingtonai nāktos piemēroties šo agresoru līmenim un palielināt savas militārās spējas vēl vairāk. Īpaši jūtīgi uz Vašingtonas aiziešanu no INFT varētu reaģēt tieši Krievija, kura jau atkal varēs saviem iedzīvotājiem apgalvot, ka amerikāņi cenšas tiem uzspiest savu diktātu. Īpaši tāpēc, ka paši krievi ir ilgstoši uzsvēruši, ka ASV novietotie raķešu pārtvērēji Rumānijā (paredzēts izvietot arī Polijā) var tikt izmantoti arī agresīviem nolūkiem un tādējādi pārkāpj INFT. Tāpat Maskava uzskata, ka amerikāņi INFT pārkāpj arī ar saviem bezpilota lidaparātiem, kuri var nest kodolgalviņu līdz pat 1100 km attālumam. Visbeidzot, raķetes, kuras tiek izmantotas pretraķešu aizsardzības sistēmu izmēģināšanai un spēj lidot pat 1000 km attālumā, arī iekļaujas aizliegto ieroču kategorijā.

Lai paceltu savus nedaudz nokritušos reitingus, Putins varētu izjust kārdinājumu pažvadzināt savus ieročus pret amerikāņiem un to sabiedrotajiem.

Vislielākie cietēji šādās situācijās ir tieši mazas valstis, kā Latvija. Tieši tās jūtas visbriesmīgāk, jo nespēj ietekmēt lielvaru spēles, taču ir spiestas cīnīties ar to sekām. Mums valdošais raķešu dialoga trūkums Krievijas un ASV starpā būtu jāuztver ārkārtīgi nopietni, jo, kā jau minēju, Kaļiņingradā novietotās «Iskander» raķešu palaišanas iekārtas nesnauž. Pieļauju, ka līguma pilnīgas iziršanas gadījumā NATO dalībvalstīm būs aktīvāk jādomā, kādā veidā aizsargāt Baltijas valstu gaisa telpu pret Krievijas raķešu uzbrukumiem. Īpaši tādēļ, ka tām ir atvēlēta būtiska loma Maskavas militārajā doktrīnā. Tomēr nenoliedzami, ka tuvas vai vidējas darbības kodolvairoga izvietošana mūsu reģionā bez INFT izraisīs ārkārtīgi asu Krievijas pretreakciju.

Nobeigumā jāpiebilst, ka INFT nav vienīgais kodolieroču līgums, kurš draud nomirt Krievijas-ASV dialoga deficīta dēļ. «Jaunais START» līgums, kurš tika noslēgts starp Obamu un toreizējo Kremļa saimnieku Dmitriju Medvedevu vēl 2010. gadā, beidzas pēc trim gadiem, un neviens nezina, ko darīt pēc tam. Šis līgums ir ārkārtīgi būtisks, jo paredz arī stratēģiska līmeņa tāldarbības kodolieroču samazināšanu. Ja Maskava un Vašingtona nenonāks līdz jaunam dokumentam, pasaule varētu atgriezties «skaistajos» Aukstā kara brieduma gados, kad norisinājās neregulēta kodolbruņošanās un katra mazākā kļūda varēja izraisīt pasaules galu.

Atliek tikai cerēt, ka pasaules līderiem pietiks prāta un loģiskās domāšanas, lai neatgrieztu mūs tumsībā. Pretējā gadījumā var gadīties dzīvot alās un zvērādās. Gluži kā mūsu sentēviem.