/nginx/o/2018/08/18/11289755t1hbee9.jpg)
Budžeta izdevumus visstraujāk rosina kāpināt partijas "No sirds Latvijai" (NSL) un "Progresīvie", turpretī vispiesardzīgākie ir "Jaunā konservatīvā partija" (JKP), secināts Fiskālās disciplīnas padomes partiju aptaujā.
Aptauja: vispiesardzīgāk par budžeta tēriņiem izsakās JKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
FDP aptaujas dati balstīti uz piecu partiju - JKP, "No sirds Latvijai" (NSL), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" - sniegtajām atbildēm, jo pārējās partijas, kuras kandidē 13.Saeimas vēlēšanās, vai nu neatsaucās FDP aicinājumam piedalīties aptaujā, vai atbildes iesniedza novēloti, vai arī viedokļa formā.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem aptaujā saistīts ar izdevumu prioritātēm, kuras politisko partiju eksperti ir novērtējuši nākamajiem četriem gadiem. Visstraujāk izdevumu apmēru paredz kāpināt NSL - par 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un "Progresīvie" - par 2,2% no IKP gadā, kā arī "Attīstībai/Par!" - par 2,1% gadā. Savukārt JKP paredz, ka izdevumu apmērs vidēji gadā augtu par 0,4%.
Ņemot vērā partiju iesniegto informāciju, FDP sagatavoja šo izdevumu prioritāšu salīdzinājumu atbilstoši starptautiskajai valdības funkciju klasifikācijai. Visas politiskās partijas paredz papildu izdevumus sociālajai aizsardzībai, bet nepieciešamību kāpināt kopējos izdevumus veselības aprūpei saskata "Progresīvie" un "Attīstībai/Par!".
Lauksaimniecība, ceļu būve un uzturēšana līdzās sociālajai aizsardzībai ir nopietnas NSL prioritātes, bet izdevumi valsts aizsardzībai virs 2% no IKP ir būtiska NA prioritāte.
Jau ziņots, ka FDP politisko partiju aptaujā arī secināts, ka partijas priekšvēlēšanu programmās pauž atbildīgu attieksmi pret budžetu un apzinās fiskālos riskus.
Veicot aptauju, Latvijā pirmo reizi politisko partiju eksperti centās novērtēt politisko iniciatīvu ietekmi uz budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Aprēķinu pamatā tika izmantots vienots makroekonomisko un fiskālās politikas prognožu ietvars, balstoties uz Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam. Partijām bija jāaizpilda tabula, sniedzot priekšlikumus izdevumu un ieņēmumu pasākumiem, kas tika salīdzināti ar tā saucamo bāzes scenāriju.