Manuprāt, komentārus neprasa nedz nokļūšana Mežaparkā, nedz mājupceļš, ja koncertu apmeklē 60 tūkstoši cilvēku. Rindas bija visur, un, neraugoties uz to, ka grupa aicināja klausītājus ierasties uz koncertu, izmantojot sabiedrisko transportu vai velosipēdu, rīdzinieki tomēr dod priekšroku automašīnām un "korķiem".

Grandioza skatuve - ko tādu iepriekš nav atļāvusies neviena pašmāju grupa. Ekrāni lieli, skaņa laba, pārsteigumu netrūkst. Jā, arī konfeti un salūts, bet par to vēlāk. 

"Par to zēnu, kas sit skārda bungas" noslēguma koncerts, protams, sākas ar albuma tituldziesmu. Uz skatuves Renāram Kauperam, Jānim Jubaltam, Kasparam Rogam, Mārim Mihelsonam un Ingaram Viļumam visa koncerta garumā līdzās ir iesildošās zviedru grupas "The Royal Concept" dalībnieki, kuri piespēlē perkusijas un ģitāru. Starp citu, tieši šie zviedru mūziķi ir producējuši "Prātinieku" jaunāko veikumu. 

Jaunā albuma dziesmas veiksmīgi balansē ar "Prāta vētras" nu jau klasiku, piemēram, "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas", "Lec", "Bronza", "Četri krasti", un citām. Kā jau Dziesmu svētku estrādē pienākas, arī "Mana dziesma".

Dziesmas "Šokolādes saldējums" laikā uz skatuves parādījās ne tikai milzīga diskobumba, bet arī saksofonists Deniss Paškevičs, kurš komentārus neprasa - lieliska "odziņa". Lielu pārsteigumu viņš sagādāja arī dziesmas "Na Zare" laikā, spēlējot flautu. 

Tāpat grupa uzstājās kopā ar Arstarulsmirus (ex Gustavo) un šarmanto Marinu Kravets, kura skatītājiem atzina: "Jums ir paveicies, ka jums ir tāda "Prāta vētra"." 

Neiztika arī bez 2016. gada radiohita "Debesis iekrita tevī", kuru "Prātinieki" izpildīja ar "Musiqq". Šī bija vienīgā dziesma, kuru ļaužu pūlis pieprasīja atkārtot. Piedodiet, bet es nesaprotu šīs dziesmas fenomenu. 

Lielākais vakara pārsteigums bija Raimonds Pauls - viņš kopā ar grupu nospēlēja "Virši zied" un klasiku "Lidmašīnas".

2,5 stundu garais koncerts noslēdzās ar "Plaukstas lieluma pavasari" un, ļaudīm plūstot ārā no teritorijas, arī "Tu izvēlējies palikt". Te, protams, arī iepriekšminētais salūts. 

Jāsaka tā, ka noslēguma koncerta uzbūve (neskaitot, protams, jaunās dziesmas) radikāli neatšķīrās no iepriekšējās turnejas "7 soļi svaiga gaisa" grand finale. Tomēr ir patīkami apzināties, ka mums ir tāda grupa, kas spēj līdz sirds dziļumiem aizkustināt gan tos, kuri par "Prāta vētru" fano kopš pirmsākumiem, gan šo fanu atvases.

Tagad grupas dalībnieki nedaudz atvilks elpu un rudenī sniegs pāris koncertus Eiropā, savukārt decembrī viņu ceļi vedīs uz Austrāliju.

Vai atkal jāgaida trīs gadi, lai grupa izdotu jaunu albumu un atkal sarīkotu tūri? To mēs nezinām. Bet, kāpēc gan ne? Citējot - viņi taču ir "vienkārši vīri, kas darbu dara".